Dažādos karos kritušos karavīrus Bauskas rajona ļaudis svinīgi pieminēja pirmdien, 11. novembrī, Lāčplēša jeb Latvijas brīvības cīnītāju dienā.
Dažādos karos kritušos karavīrus Bauskas rajona ļaudis svinīgi pieminēja pirmdien, 11. novembrī, Lāčplēša jeb Latvijas brīvības cīnītāju dienā.
Plosta kapos Bauskā pulksten 12 luterāņu mācītājs Aivars Siliņš iesvētīja pieminekli Otrā pasaules karā kritušiem varoņiem. Viņš uzsvēra: «Lai Dievs dod, ka vīru cīņa nav tikai nodeva pagātnei, bet lai tā atgādina, ka vīri pastāvēja cīņā, kas viņiem bija uzticēta. Lai tā mudina mūs pastāvēt cīņā, kas mums piekritusi. Kādreiz vieglāk ir uzstādīt pieminekļus, bet daudz svarīgāk ir apzināties, ka viņu cīņa nav bijusi velta. Cienīsim to, par ko viņi cīnījās – savu tautu, savu zemi, sevi un cilvēkus līdzās!»
Imants Zeltiņš, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Bauskas nodaļas priekšsēdētājs, atgādināja, ka Plosta kapos gulošie aptuveni trīsdesmit vīru atdeva dzīvību, aizstāvot Bausku no 1944. gada 28. jūlija līdz 14. septembrim. «Septiņas nedēļas viņi cīnījās, atvairot desmitkārt apbruņotāku sarkano armiju. Tā uzvarēja. Tomēr vīri cīnījās ar devīzi – labāk stāvus mirt, nevis uz ceļiem dzīvot,» tā I. Zeltiņš.
Harijs Vītols, 13. aizsargpulka priekšnieks, uzsvēra, ka Plosta kapos mūžīgā mierā guļ arī 1919. gada sīvo kauju pret Bermonta armiju pēcnācēji – brāļi, dēli, mazbērni. Uzvara tika izcīnīta 1919. gada 11. novembrī. Šajā dienā tika dibināts arī Latvijas augstākais militārais apbalvojums – Lāčplēša ordenis.
«Mans tēva brālis krita 1919. gadā pie Ķekavas. Ja viņš un citi nebūtu atdevuši savu dzīvību, daudzi no mums būtu miruši Sibīrijas plašumos,» teica H. Vītols.
Sirmie vīri kavējās atmiņās arī ģenerāļa Krišjāņa Berķa dzimtajā vietā Īslīces pagastā.
Par maz patriotiskas audzināšanas
Iedzīvotāji pulksten 17.30 pulcējās arī Bauskas Pilskalnā pie pieminekļa «Par Latvijas brīvību kritušiem 1915 – 1920». Svinīgajā sarīkojumā bija ieradies arī pieminekļa autors, tēlnieks Andrejs Jansons. «Šis lielais monuments tapis Cēsīs, manā dzimtajā pusē. Jau desmit gadu tas atrodas Bauskā – pilsētā, kura man ir ļoti mīļa tās labās auras dēļ.» Tēlnieks uzsvēra, ka viņu saviļņo sirmie vīri, kuri aicina tautu nezaudēt varoņgaru.
Daudzi sarīkojuma dalībnieki nolika svecīti pieminekļa pakājē. Baušķeniece Minna Monuša atzina, ka katru gadu 11. novembrī nāk uz šejieni. «Esmu dzimusi 1931. gadā, un man šie notikumi ir ļoti tuvi,» viņa teica. Bauskas pamatskolas 9. klases skolnieces Jūlija Fomina un Aija Eiduka atzina, ka 11. novembris viņām neko neizsaka, taču par valsts svētkiem viņas labprāt uzzinātu ko vairāk. «Mēs domājam, ka skolā pārāk maz uzmanības pievērš patriotiskai audzināšanai,» tā meitenes.
Bauskas pilsētas Domes darbinieki svinīgajā brīdī pasniedza piemiņas veltes arī tiem, kas stāvēja uz barikādēm Rīgā 1991. gada janvārī.
