RŪDOLFS SAULĀJS. MĀTE LATVIJA. Māte Latvija, ko lūdz?… Zemei, debesīm un cilvēkam, kurš Tavā klēpī piedzimst.
RŪDOLFS SAULĀJS
MĀTE LATVIJA
Māte Latvija, ko lūdz?…
Zemei, debesīm un cilvēkam,
Kurš Tavā klēpī piedzimst,
Un, mūžs kad nodzīvots,
Tam bēru ratus jūdz.
Tu saviem dēliem šūpulī
Dod dzimtās zemes veldzi,
Lai, Tavu godu sargājot,
Tie justu tautas ciesto smeldzi.
Lai Tavām meitām dzimtu bērni,
Kas pūrā varoņgaru nestu
Un pāri cīņu viesuļvētrām
Uz laimes krastu vestu.
Lai Tavā, tautai svētā zemē
Vairs nespēj brīvestību brāzt,
Lai varam Tavus pulgotājus
No pjedestāliem purvā gāzt.
Lai mūžam saule aust pār Tevi,
Bet naktīs Tevi svētī zvaigznes,
Un, Tavu nemirstību sargot,
Ik paaudze uz nemirstību aiznes.
***
INĀRA DRUVA
VARBŪT TOMĒR
Atstāj mani, neticība,
Ka nekas, nekad, nekur,
Varbūt jaunas, gaišas galvas
Ledū siltu guni kur.
Varbūt jaunas, siltas rokas
Dzīves pavedienu tur,
Varbūt jaunas, siltas sirdis
Brīnumu iz pelniem bur.
Varbūt sirmgalvim un bērnam
Vieta atradīsies tur.
Atstāj mani, neticība,
Ka nekas, nekad, nekur.
Ticībā audz, cerībiņa,
Neticības usni dur!
Uzticoties, paļaujoties
Top kaut kas, kaut kad, kaut kur.
Ticībā audz, cerībiņa,
Tas ir viss, ko varu dot,
Paļaujoties, uzticoties,
Labām domām palīdzot.
***
GUNĀRS BOGDANOVS
*
Cīņas ar sevi par sevi
šodien ir beigušās
un noguruma zīmogs
sejās
cik karotāju rīt
būs palicis no tautas
un vai cīņu iznākums
būs dvēseles
miers?
DIENAS IEPIRKUMU SARAKSTS
1. divas līmlentes, ar ko vietējiem
politiķiem
aizlīmēt mutes pirmsvēlēšanu
solījumu kampaņā
2. pavadzīme, kurā mēģināt viltot
šodienu, ja diena nav izdevusies
3. brīvbiļete uz nepiepildīto sapņu zemi
4. dažas ieteikuma vēstules Dievam
5. viena muļķīga iedoma pasauli veidot labāku
***
INTA BALTGALVE
ĀTRĀKS LAIKS
ātrāk un ātrāk
no zaļā pie baltā
no miglas pie salnas
pie sirmuma salta
es nebaidos
tu jau tur esi un māte
es negribu steigā
bet izlīdzināti
es gribu vēl paspēt
pirms ritu prom rasā
dot citiem tik sevis
cik manis prasa
***
ZANDA STRAZDIŅA
DZEJOLIS
Šonakt
atlec
viss liekais
kā norasojis logs
pirms sala
kā vējš
kurš runā
pārāk skaļi
***
MĀRĪTE VERŽUNE
*
Es esmu tik varens
Es varu dzirdēt pasauli
Es esmu tik varens
Es varu redzēt pasauli
Es esmu varonis
Es turos pie varoņiem
Un vēroju tos ik brīdi
Viņi pieskata mūs
Ik uz katra soļa
Varoņiem mūs ir jāglābj
Bet es netaisos
Tā vienkārši gaidīt
Mīlestībai jāglābj zeme
Bet pasaule taču
Nekad nemainās…
***
SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE
GARĀM
Neredzot sauli austam un rietam,
Nelūdzot svētību dienas gaitai,
Tikai ejot vien tāpēc, ka jāiet,
Var aiziet dienai garām.
Neredzot pirmās pienenes,
asteres ziedam,
Neizjust jasmīnus tvanam
Un Jāņuguns spēku visgaišākā
naktī,
Var aiziet vasarai garām.
Neredzēt mīļotā cilvēka acis
Un cilvēku svētkus un sāpes,
Tikai esot vien tāpēc, ka jābūt,
Var aiziet cilvēkiem garām.
Ejot, jo jāiet,
Ejot, jo jābūt,
Bez smaržas,
Bez garšas…
Un dzīvei garām…
***
ANDRIS KOPEIKA
AR…
Ar pirmo nokritušo lapu
Krita arī kāds sapnis.
Ar pirmo sniegpārsliņu viju
Pamodās kāds velis.
Ar pirmo zāles stiebriņu
Piedzima naiva dzīvība.
Ar pirmo pieneņpūku
Atlidoja tava cerība.
***
DAGNIJA GASŪNA
RUDENS
Rudens stāv uz vasaras sliekšņa
un domā – klauvēt vai ne,
varbūt atļaut, lai piesaulē vēlreiz
uzzied pienenes,
varbūt palūgt, lai pīlādžu ogas
dzērves līdzi sev nes,
un tad kā labam pasaku burvim
atpūsties mežrozēs.
Rudens stāv uz vasaras sliekšņa,
rasā vēl starainas asteres zied,
miglas kurpēs āvusi kājas,
tāltālā ceļā vasara iet.
***
AINA MEDNE
NOVEMBRĪ
Nesalīs.
Nenosals.
Nedzisīs…
Šonakt Latvijā
Svecīšu gaisma
kāpj debesīs.
Tajā
vectēva nedzīvots mūžs,
Tēva sāpe
par zaudēto sūra,
Mātes ceļš
ar medus un vērmeļu
garšu uz lūpām.
Deg svecīte kūpoša.
Līdzās citas, un
gaisma top,
Kas caur tumsas jūru
Siltumu staro
Ar derību,
cerību,
pārliecību:
Latvija ir un būs.
*
PILSKALNĀ
Pilnmēness naktīs
Pilskalna liepās
Pūces vēro,
Kā Mūsa ar Mēmeli satek
Un Lielupe sākas.
Bauska kā bāka
Gaismo tai ceļu uz jūru
Un aug.
***
DACE BALODE
*
Pavasarīgs vakars noklājas man
zem kājām
Koki izmirkuši lietū nesola neko
Bet zeme aicina
Zeme zina ko es gribu
Zeme ir vienkārša to nevar
apmānīt
Tā zemtekstus nesaprot
Un min to kājām cik mīdams
Zemi nesamīt
Zemei katrs mans solis ir glāsts
Zeme sajuktu prātā
Ja pa to nestaigātu
***
KAIVA KRŪZE
*
Man ir jautājums kāds.
Jautāju tukšumam –
atbalsi dzirdu.
Jautāju atbildi tev –
tu melo.
Palūdzu atbildi sunim –
tas dusmīgi rej.
Vaicāju tauriņam –
apkārt tas skrej.
Runāšu pati ar sevi –
atbildē teikšu, ko vēlos.
***
LILIANA SKUDRA
MEA CULPA*
Ja man ļautu
Pegazu pa septītām
debesīm jādelēt,
Nez vai saklausītu
zemes nopūtas,
zemes vaidus.
Nez vai redzētu veramies brūces?
Dzītu piešus
Pegazam sānos
un būtu laimīga.
Tagad, turot plaukstas
uz zemītes rētām,
Lūgšanu augšup raidu:
«Mūsu Tēvs debesīs,
Ja Tu ļāvi zemei nest Kainu, –
Piedod mūsu grēkus, –
Neliec zemei izciest cilvēku vainu.»
* Mea culpa – mana vaina (latīņu val.)
***
ĒRIKS BURKA
VAROŅIEM
Tauta, atceries Lāčplēša garu,
Atceries gaišo Laimdotu.
Tauta, gādā lai varoņu sparu
Ilgi vēl nākotnē sajustu.
Svētas turi asinis kvēlās,
Kuras brīvības vainagā mirdz,
Māmuļu lūgšanās, līgavu ilgās
Atdzimst jaunām dzīvībām sirds.
Mūžīga slava lai varoņiem taviem,
Kritušiem – rozes! Dzīvajiem –
sirds!
Gaišā taka pa brīvības laukiem
Vienmēr lai zvaigžņu spožumā ir!
***
LĪVIJA DZELME
*
Mēmeles ūdeņu spogulis
Upes plūdumā lēnā
Nes saules smaidus mīļos
Mirdzošā mākoņu ēnā.
Pagātnes atmiņu starojums
Veldzēs dvēseles ilgi;
Viss labais skaisti zvīļos,
Plūdīs kā ūdeņi zilgi.
Mēmeles krastmalā atmiņas
Nākotnes skatienos klusi
Ies līdzi dienu soļos.
Sirds, ilgi laimīga būsi!
***
SANDRA CĪRULE
*
Rātni par dzīvi pavaimanāju –
grūti, bet kas tam tic?
Sēju, sēju, stādīju,
bet ražu paņēmis cits.
Pār upi čakli peldēju,
kaut gribēju iziet sausā.
Balvu saņemt cerēju,
bet laimesrats ir par gausu.
Nevaru sagaidīt, pretī eju –
vai pastnieks nenes jau…
Nes. Tikai atkal kaimiņam.
Man šodien vēstules nav.
***
ANDRA KĀRKLIŅA
*
Neprasi, pasaule, no manis nebrīvi,
Jo esmu brīvības ugunī
Iesprostota.
Neprasi, cilvēk, no manis asaras,
Jo es neprotu raudāt!
Nelūdz, dzīvība, no manis bailes,
Jo neprotu ienīst.
Naids ir bailes.
Ticība ir siltums.
Esmu ugunī!
