Krimināllietā, kura ilga no 29. oktobra līdz 6. novembrim, rajona Tiesa atzina par vainīgiem sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un notiesāja piecus jauniešus.
Krimināllietā, kura ilga no 29. oktobra līdz 6. novembrim, rajona Tiesa atzina par vainīgiem sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un notiesāja piecus jauniešus.
Viens no viņiem bija vēl nepilngadīgs. Tā kā lieta morālu un ētisku apsvērumu dēļ skatīta slēgtā sēdē, rakstā minētās personas nav nosauktas īstajos vārdos.
Šokē tiesas procesa dalībniekus
Notikumi, kas pērn 10. jūnija vakarā risinājās kādā rajona pagastā, ne tikai izraisīja nelabumu, bet sabojāja dzīvi arī pašiem noziedzīgā nodarījuma dalībniekiem. Vecākajam no viņiem bija tikko pāri 20 gadiem, bet jaunākais – vēl nepilngadīgs. Piecu cilvēku grupā, pielietojot vardarbību, tika izvarota meitene Vita. Viņa ir 2. grupas invalīde, kuras fiziskais un psihiskais stāvoklis liedza aktīvi pretoties.
Četri jauni puiši, izņemot nepilngadīgo, tika aizturēti un uz tiesas sēdi atvesti no iepriekšizmeklēšanas cietuma, kur viņi nebrīvē bija pavadījuši jau gadu un četrus mēnešus. Vecākais no viņiem – Juris – jau divas reizes bija sodīts un jaunu noziegumu izdarīja iepriekšējā soda izciešanas laikā. Iepriekšējā sodāmība nebija dzēsta vēl kādam no šī bara. Jauniešu noziegums pret sievietes invalīdes dzimumbrīvību ar savu cinismu šokēja pat pieredzējušos tiesas procesa dalībniekus. Pēc kompleksās tiespsihiatriskās un tiespsiholoģiskās ekspertīzes atzinuma, Vitai bija konstatēta smaga garīga atpalicība ar no tās izrietošām sekām.
Alkohols rosina seksuālas domas
Tajā liktenīgajā vakarā savstarpēji pazīstami jaunieši sabrauca pie Jura, lai nomainītu mašīnai priekšējo stiklu. Galdā tika celtas alkohola pudeles, kas rosināja seksuālas domas. Juris, kā jau saimnieks, apsolīja kompānijai sagādāt patīkamu izklaidēšanos, atvedot meiteni, kura bija pazīstama, dzīvoja netālu un bija kļuvusi par viņa seksuālo partneri. Juris nebija skops un savos priekos bija gatavs dalīties ar pārējiem. Viņš vienīgais zināja, ka Vitas invaliditāte ir garīgajā atpalicībā, un gribēja to ļaunprātīgi izmantot.
Atvesta uz mājas pirti, kur to jau gaidīja «izsalkušo» jauniešu bars, Vita nojauta kaut ko nelabu un metās bēgt, bet tika noķerta. Turpat ceļa malā vienīgais pazīstamais puisis, kuram Vita gribēja uzticēties, nogāza viņu zemē. Turot meiteni aiz rokām un kājām, viņai tika noplēstas drēbes, lai jaunie bezgoži varētu apmierināt savas seksuālās tieksmes.
Ar sitienu pēdām sejā
Kad pirmais kaislību vilnis bija norimis, puiši konstatēja, ka vārtīšanās pa zāli nav visai ērta un jāatrod labāka vieta, lai ņirgāšanos par Vitas ķermeni varētu turpināt. Juris rada risinājumu un aizveda visu kompāniju uz kādu no pagasta mājām, kur varēja brīvi rīkoties jebkurā diennakts laikā.
Iekļuvuši namā un pacienājuši saimnieku, jaunieši sāka iekārtoties turpmākajai uzdzīvei. Juris pirms nākamās tūres ar Vitu nolēma veikt dažus higiēniskus pasākumus, kas aizskāra viņas godu un cieņu. Pēc tam gultā, cik nu kurš gribēja un varēja, tik arī darīja. No rīta dzīvokļa saimniece, kura bija nopratusi dēla draugu ierašanās iemeslu, izsauca policiju. Gultā gulēja Vita – līdz pusei kaila, saplēstās drēbēs un ar sitienu pēdām sejā. Tik vien viņa spēja pateikt, ka ir izvarota.
Trūkst konkrētu pierādījumu
Tālākie notikumi, kas bija saistīti ar šīs krimināllietas izmeklēšanu, risinājās neprofesionāli un nepiedodami pavirši. Tas Tiesu procesa beigās nostādīja nopietnas dilemmas priekšā. Tiesājamie, kā mācēdami, mainīja sākotnējās liecības, lai izvairītos no atbildības. Tajās bija arī tendence savu vainu uzvelt citam, kas savukārt liecībās radīja pretrunas.
Noziegums bija noticis, bet cietusī pazina tikai vienu no tiesājamiem. Noziedznieku atpazīšanu ne policijas sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs, ne Prokuratūras darbinieki nebija organizējuši. Izmeklēšanas gaitā, ievērojot cietušās garīgo atpalicību, obligātā ekspertīze viņas psihiskā un fiziskā stāvokļa noteikšanai nebija izdarīta. To nācās darīt Tiesai, atliekot sēdi.
Notikuma vietā izņemtie priekšmeti netika novērtēti un atzīti par lietiskiem pierādījumiem, kā arī kopā ar krimināllietu nebija nodoti Tiesas rīcībā. Nevienam no tiesājamiem nebija noteikta dzēruma pakāpe, kas varētu kalpot par vainu pastiprinošu apstākli. Liecības, kuras izmeklēšanas laikā deva cietusī, nebija pierakstītas no viņas vārdiem, bet gan izsecinātas no pašu tiesājamo paskaidrojumiem izmeklēšanas darbinieku interpretācijā. Uz šiem protokoliem bija Vitas mātes paraksts, kura nebija atzīta par cietušās pārstāvi. Tiesa ar cietušo procesa laikā kontaktējās tikai ar psihologa starpniecību un ieguva visai vispārinātus pierādījumus. No saviem pāridarītājiem viņa varēja nosaukt tikai vienu, bet pārējos – raksturot pēc viņu ārējām pazīmēm, kas varēja mainīties.
Savu vainu izdarītajā noziegumā daļēji atzina visi tiesājamie. Daži no viņiem bija atvainojušies cietušai un viņas mātei, kā arī daļēji kompensējuši morālos un materiālos zaudējumus.
Paļaujas uz jauniešu saprātu
Izdarot iegūto pierādījumu rūpīgu analīzi, Tiesa secināja, ka tiesājamie grupā izdarījuši sevišķi smagu noziegumu, vērstu pret sievietes dzimumbrīvību, aizskarot viņas godu un cieņu. Nosakot soda apmērus, Tiesa ņēma vērā, ka četri tiesājamie cietumā jau pavadījuši gadu un četrus mēnešus, kas ir pietiekams laiks, lai izdarītu pareizus secinājumus gan par savu nodarījumu, gan turpmāko dzīvi. Pēdējā vārdā viņi dziļi nožēloja notikušo un atvainojās arī visiem procesa dalībniekiem.
Lai nostiprinātu viņu apņemšanos turpmāk uzvesties nevainojami, Tiesa četrus no noziedzīgā grupējuma sodīja ar pieciem gadiem nosacītu brīvības atņemšanu, katram uzliekot attiecīgu pārbaudes laiku. Izciešot šo sodu, Jurim, kurš minēto noziegumu izdarīja iepriekšējā soda izciešanas laikā, nāksies strādāt vēl 200 stundu sabiedrības labā. Nepilngadīgajam grupas loceklim, kurš vēl mācās skolā, Tiesa piesprieda četrus gadus nosacītu brīvības atņemšanu ar divu gadu pārbaudes laiku.
Par pieļautajiem trūkumiem un Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normu pārkāpumiem, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, Tiesa pieņēma blakus lēmumu, ar kuru iepazīstinās rajona Policijas pārvaldes vadību un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru.
