Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu.
Kriminālprocesa (KP) uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu.
Kriminālprocesa kodeksā (KPK) veikti svarīgi grozījumi. Pēdējie stājās spēkā 1. novembrī.
Bauskas rajona Prokuratūras virsprokurors Zintis Mickevičs uzskata, ka grozījumi izdarīti, lai paātrinātu kriminālprocesa norisi un maksimāli samazinātu laiku no nodarījuma brīža līdz tiesai. Ieguvēji no tā ir cietušie, kuri ātrāk saņem morālo gandarījumu un iegūst tiesības uz materiālo kompensāciju. Procesa ātrākā norisē ieinteresēta arī sabiedrība kopumā.
Grozījumi KPK uzskatāmi par pakāpenisku pāreju uz jauno Kriminālprocesa likumu.
Pilnveidojas cilvēktiesību aizsardzība
Vairāki grozījumu panti pilnveido cilvēktiesību aizsardzību. KPK piešķir tiesības ikvienai personai (arī lieciniekiem, cietušajiem), kas iesaistīta kriminālprocesā, aicināt advokātu, lai saņemtu juridisko palīdzību.
Pārmaiņas veiktas arī pantos, kas attiecas uz lietām, kurās iesaistītas nepilngadīgas personas. Nopratinot liecinieku vai cietušo, kas nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, vai, pēc procesa virzītāja ieskata, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, nopratināšanā tiek pieaicināts pedagogs, psihologs vai speciālists, kas apmācīts pedagoģiskajam darbam ar bērniem kriminālprocesā. Ja speciālists psihologs uzskata, ka nepilngadīgā psihei var kaitēt tiešā nopratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Šajā gadījumā nepilngadīgais nopratināmais un speciālists psihologs nopratināšanas laikā atrodas citā telpā vai ēkā, kur ar tehniskiem līdzekļiem nodrošināta iespēja šīs personas redzēt un dzirdēt. Procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai speciālists psihologs, kurš tos uzdod nopratināmajam, tie formulēti atbilstoši nepilngadīgā psihei.
KPK grozījumi nosaka drošības līdzekļa – apcietinājuma – maksimālo termiņu. Gan pirmstiesas, gan tiesas izmeklēšanas laikā apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu un sešus mēnešus. Pēc šī termiņa izbeigšanās drošības līdzeklis – apcietinājums – jāatceļ un apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo. KPK ir noteikti arī izņēmuma gadījumi.
Process vienkāršojas
KPK grozījumi paredz, ka prokurors, ņemot vērā KPK nosacījumus, var izbeigt krimināllietu pret personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, viņu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus, piemēram, atvainoties cietušajam, ārstēties no alkoholisma, narkomānijas un citas atkarības utt. Šāda krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu.
Grozījumi paplašina to lietu kategoriju, kurās var piemērot saīsināto procesu, kad pirmstiesas izmeklēšana jāpabeidz divdesmit dienās.
Pēc 2002. gada 1. novembra, veicot izmeklēšanas darbības, vairs nav nepieciešama pieaicināto klātbūtne, kas vienkāršo un paātrina kriminālprocesu. Lietu izskatīšanas paātrināšanu tiesā nodrošina arī nosacījums, ka noteiktos gadījumos rajona tiesās tiesnesis krimināllietas var izskatīt arī vienpersoniski.
Lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesā, tādējādi ekonomējot laiku un līdzekļus, likums nosaka, ka tiesnesis (tiesa) var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā. Šo lēmumu pieņem tikai gadījumā, ja procesa dalībnieki tam neiebilst. Šādā gadījumā tiesas izmeklēšanas laikā netiek veikta apsūdzēto, cietušo, liecinieku, ekspertu nopratināšana u. c. pierādījumu pārbaude.
Žurnālistu godprātība
KPK grozījumu 50¹ pants nosaka, ka izziņas iestāde vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu – ziņu sniedzēju. Šādu ierosinājumu izlemj tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem. Tādējādi likumdevējs iecerējis izvairīties no nereti publikācijās minētām frāzēm «kāda augsti stāvoša valsts amatpersona, kura nevēlējās paust savu vārdu», jo nereti ir gadījies, ka neviena amatpersona nekādu informāciju nav sniegusi.
