Īru seters Reksis pēc rakstura ir līdzīgs iemīļotam seriāla varonim Reksim. Suņuks uz cilvēkiem raugās ar labestīgām acīm, jo savā pusotru gadu ilgajā dzīvītē ir saticis tikai jaukus ļaudis.
Īru seters Reksis pēc rakstura ir līdzīgs iemīļotam seriāla varonim Reksim.
Suņuks uz cilvēkiem raugās ar labestīgām acīm, jo savā pusotru gadu ilgajā dzīvītē ir saticis tikai jaukus ļaudis. Viņa saimniece Jausma Sudmalniece uzskata, ka visi šīs sugas suņi ir vienlīdz mīļi. Par to viņa pārliecinājusies Čehijā, kad, ejot pa ielu, garām aiztipinājis īru seters ar brūnām, mīlestības pilnām ačelēm. Saimnieks Andrejs Ozols ir pārliecināts, ka īru seteru Bauskā nav, toties Rundālē šīs šķirnes suņuks ir redzēts.
Suns, kas dzied
Gaidot «Bauskas Dzīvi», kustonītis bija izdomājis savdabīgu pārbaudījumu. «Lai ciemiņus mazliet pabaidītu, skaļi un uzstājīgi riešu. Diez viņi sabīsies vai ne? Tikai pēc tam es atklāšu mīļo dabu,» nolēma Reksis. Iecerētais plāns seteram izdevās, jo «Bauskas Dzīvei» patiešām šķita, ka aiz durvīm gaida liels un dusmīgs mājas sargs. Kad durvis atvērās, Reksis priecīgs metās pretī. Iepazīšanās bija varen ilga! Aptuveni desmit minūtes ik pa brīdim dzīvnieciņš uzlēca uz dīvāna un gribēja nolaizīt ciemiņiem seju.
Drīz četrkājainais draugs bija ar mieru kopā ar saimnieku «padziedāt». Andrejs uzvedināja suni uz «dziesmu», un kustonis sāka skaļi gaudot. Atklājās – uz šādām izdarībām ģimenes mīlulis nav īpaši jāmudina, arī nakts vidū viņš labprāt uzdziedātu.
Uzticīgs saimniekam
Dzīvnieks ir ļoti uzticīgs saimniekam. Ja viņš tiek izlaists ārā paskraidīt, nekur projām netraucas. Sēž lejā pie kāpņu telpas, skatās uz savu dzīvokli ceturtajā stāvā un cer ar savām skumjajām ačelēm iežēlināt savējos. Gadās, ka ārā ir suņuka labākais draugs Negris, bet arī uz viņa aicinājumiem Reksis neatsaucas. Negris aizļepato līdz upmalai, bet Reksis nedomā skriet prom, viņš sēž un gaida saimnieku. «Nedrīkst pamest savējos likteņa varā. Sazin kas ar viņiem prombūtnes laikā var notikt, un tad vēl es būšu vainīgs,» domā brūnais seters. Tāpēc gudrajam dzīvniekam kaklasiksniņa nemaz nav vajadzīga.
Reksis ir iecienījis vairākas rotaļas. Kad Andrejs sasit plaukstas, viņš no priekiem lec kā kaķis pa zāliena pauguriem. Tad caps…, un četrkājainais draugs tēlo, ka ir kaut ko noķēris. Pēc tam viņš atkal gaida plaukšķināšanu.
Garšo burkānu sula
Suņuks ir priecīgs, kad Andrejs upē iemet kādu sprunguīti. Viņš peld tam pakaļ un iznes krastā. Lielākais gandarījums mīlulim ir par milzīgiem koka gabaliem. Tajos viņš no visa spēka neatlaidīgi ieķeras ar zobiem un velk ārā. Kad laimīgi nokļuvis krastā, ļoti vēlas dzirdēt uzslavas.
Reksis labprāt gribētu noķert arī kādu zivtiņu, bet neizdodas… Labi draugi viņam ir zvejnieki. Ikreiz viņš tiek pacienāts ar svaigām zivtelēm. Mazās peldones dzīvnieks norij un tad priecājas, ka savā puncī ir izveidojis dīķīti. Gaļu maltītē Reksis reti vēlas redzēt. Viņam ļoti garšo āboli, zaļi kartupeļi, burkāni, ar burkānu sulu viņam tīk pielakt pilnu punci.
Cilvēku valoda nav sveša
Seters Reksis ir godīgs dzīvnieks, vienīgais viņa nedarbs – sagrauzta čība. Toreiz kustonītis nedabūja pērienu, viņš tika pamācīts ar stingru vārdu. Suns nekad nav pērts, jo saimnieks uzskata, ka stingra vārda nozīmi mīlulis saprot daudz labāk. Ja saimnieki kaut kur dodas un sunim jāpaliek mājās, viņam pasaka: «Paliksi mājās!» Reksis to saprot, žēlām acīm paskatās un dodas gulēt uz sava dīvāniņa.
Arī «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka suns ir gudrs. Kad tika pieminēts viņa drauga Negra vārds, Reksis no priekiem iesmilkstējās, viņa acis iegailējās. Dzirdot vārdu «iesim», dzīvnieks vēl vairāk priecājās. Uzticamais draugs bija gatavs kopā ar saimnieku pavadīt ciemiņus un satikt Negri.
***
Fakti
Īru seteri ir labi sabiedrotie medībās.
Suņiem nepieciešams daudz nodarbību brīvā dabā, treniņi.
Regulāri jākopj setera sarkanbrūnā, smalkā un garā spalva.
Cilvēku sabiedrībā ir īsts džentlmenis, nav piemērots būt par mājas sargu.
No «Lauku Avīzes» tematiskā pielikuma «Suņu avīze»
