Šī gada novembris daudziem baušķeniekiem atmiņā paliks ar divu lielveikalu – «RIMI» un «T Market» – ienākšanu pilsētā.
Šī gada novembris daudziem baušķeniekiem atmiņā paliks ar divu lielveikalu – «RIMI» un «T Market» – ienākšanu pilsētā.
Iedzīvotāji pauduši gan prieku, gan satraukumu – kāds būs pašmāju tirgotāju liktenis.
Pārdomās par pašreizējo tirgus situāciju un nākotnes perspektīvām dalījās Andris Milgrāvis, SIA «Iks» līdzīpašnieks, Andrejs Ābolkalns, akciju sabiedrības «Bauskas tirgotājs» valdes priekšsēdētājs, un Māris Freimanis, SIA «MGM» direktors.
Cer uz pirktspējas palielināšanos
Saruna sākās ar secinājumu, ka lielveikali Bauskā «nāk», domājot par nākotni, par valsts ekonomiskās situācijas augšupeju. «Iedzīvotāju pirktspēja augs, noteikti attīstīsies tūrisms, un, cilvēkiem Bauskā arvien vairāk apgrozoties, veikali jau viņus gaidīs,» spriež M. Freimanis. Tās ir firmas, kuras pašlaik var atļauties ieguldīt milzu līdzekļus nākotnes investīcijās. Principā neiebilstot pret lielu veikalu atvēršanu Bauskā, vietējie tirgotāji tomēr pauž nožēlu, ka pašvaldība šim procesam ļauj ritēt pilnīgā pašplūsmā. Šo veikalu nepieciešamība, ēku vizuālais tēls netiek publiski apspriests, pārredzamā nākotnē nav apjaušams, kas un kad atkal varētu tapt. Vietējie uzņēmēji, kuri kredītu un investīciju piesaistē apdomā katru santīmu, nav droši, vai objektā ieguldītā nauda tiks atgūta.
«Tirgus izaugsme nav sabalansēta, tā nav pakāpeniska,» spriež A. Ābolkalns. Viņam šķiet, ka perspektīvā Bauskai tiek plānots, piemēram, Salaspils modelis. Te būs Rīgas «guļamrajons», kurā ir pāris lielu veikalu. Tajos ātri un ērti varēs iepirkties, vakarpusē atgriežoties no darba galvaspilsētā.
Kas notiks ar vecpilsētu?
Izskanēja satraukums arī par neloģisko pilsētas plānošanu. Pasaules prakse ir tāda, ka lielveikalus būvē piepilsētā, tie paredzēti galvenokārt tiem, kuri iepirkties dodas ar auto. «Bauskā, šķiet, par sabalansētu pilsētas attīstību un vecpilsētu nedomā. Aktīvā zona no vecās Bauskas pamazām kāpj augšā kalnā,» secina A. Ābolkalns. Viņaprāt, Rīgas un Plūdoņa ielas atdzimšana noris tik lēni, ka vienā galā jau nāksies remontēt, kad otrā objekti vēl nebūs atjaunoti. Arī kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības politika ir tendēta uz šo objektu atstāšanu laika zoba saplosīšanai. Par finansiāli un funkcionāli nepārdomātu tirgotāji uzskata arī Rātsnama atjaunošanas projektu. Īpaši uztrauc neziņa, kas ēkā atradīsies, kāda tirgus vide veidosies ap to.
Pašvaldības dārziņā tika mesti vairāki pārmetumu akmentiņi, tostarp arī aizrādījums par piekāpību. Izsniedzot tirdzniecības atļaujas, pilsētai tomēr vajadzēja vairāk prasīt no lielveikalu īpašniekiem. Atļaujai pievienot, piemēram, prasību par Rīgas ielas salabošanu, videonovērošanas kameru uzstādīšanu pilsētā.
Jāpievēršas citam biznesam
A. Ābolkalns skaidroja sava uzņēmuma politiku, vairākus «Bauskas tirgotāja» (BT) veikalus iznomājot citiem: «Gerkens un partneri», «T Market», «RD Electronics». «Visu nosaka ekonomiskais aprēķins. Kad sākām veikala «Pie Korfa dārza» pārbūvi, cerējām paši tajā tirgoties. Tomēr lielveikalu cenu politika mums nav izturama, tāpēc apstākļi liek nodarboties ar nekustamo īpašumu biznesu.
Arī iepriekšējo gadu neskaidrās īpašuma attiecības, kad ilgu laiku nācās kārtot juridiskos jautājumus par objektiem Rātslaukumā, Dārza ielā, arī par veikaliņu «Veldze», prasīja BT daudz izšķiesta laika un līdzekļu. Tiesāties nācās ar vietējo pašvaldību. Arī Kalna ielas rekonstrukcijas projekts tīši vai netīši tomēr tapa nelabvēlīgs BT, liedzot transporta ērtu piekļūšanu pie universālveikala, arī pie tirgotavas Kalna ielā,» skaidroja valdes priekšsēdētājs.
Kur preces ir lētākas?
Vairāku stundu ilgajā sarunā tika analizēti ne tikai jau notikušie procesi. Tirgotāji runāja arī par nākotni. Tirgus attīstās ļoti dinamiski, veikali «nāk un iet», katram no viņiem ir cerības noturēt savus pircējus. M. Freimanis ieteica pircējiem padomāt, kas un cik maksā par lielo veikalu milzu reklāmai tērētiem līdzekļiem. Vai tik šie santīmi nav apslēpti preču cenās? A. Milgrāvis, runājot par mazo tirgotavu priekšrocību, minēja lielāku iespēju individuālai pieejai katram pircējam, īpaši iesakot tomēr apstaigāt veikalus un pirms lielāka pirkuma izvēles pierakstīt cenas. To salīdzinājums varētu būt interesants. Savukārt A. Ābolkalns ir pārliecināts, ka lauku pircējs nekad pēc katra sīkuma nebrauks uz Bausku. Jau tagad cilvēki rēķina, vai ceļam atvēlētais laiks un līdzekļi nav lielāki nekā pāris santīmu atlaides rajona centra lielveikalā.
Bauskas tirgotāji negrasās izputēt. Viņi ir gatavi izturēt, tikai vajadzīgs laiks, skaidra nākotnes vīzija un atbalsts. Pirmie atklāšanas svētki pāries, tie varbūt būs nedēļu, mēnesi, pusgadu. Tomēr ar laiku pircēji, vismaz daļa, atgriezīsies savā vecajā, sakoptajā un ērtajā veikaliņā pie pazīstamām pārdevējām. Laiks visu noliks savās vietās.
