Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons 21. novembrī savā runā Prāgas sammitā uzaicināja septiņas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Rumāniju un Bulgāriju – pievienoties aliansei.
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons 21. novembrī savā runā Prāgas sammitā uzaicināja septiņas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Rumāniju un Bulgāriju – pievienoties aliansei.
Par šī lēmuma svinēšanu var nosaukt triju Baltijas valstu prezidentu tikšanos ar ASV prezidentu Džordžu Bušu sestdien, 23. novembrī, Viļņā.
«Bauskas Dzīves» žurnālisti arī tika akreditēti šai vēsturiskajai tikšanās reizei un vēroja Baltijas uzaicināšanas NATO svinības mūsu rajonam īpaši tuvās Lietuvas galvaspilsētā.
ASV prezidenta diena Viļņā
Pareizi laikrakstā «Diena» šaubījās komentētājs Aivars Ozoliņš, kurš bija īpaši aicināto Baltijas valstu sabiedrības pārstāvju pulkā, – Viļņā tiešām nebija iespējas paņemt Bušu pie pogas un uzdot viņam daudzus jautājumus.
Džordžam Bušam no mums vistuvāk piekļuva fotogrāfs Ivars Bogdanovs, dažas minūtes atļautā laika viņu fotografējot Lietuvas Prezidenta pilī. ASV vadītāja Viļņā pavadā- mais laiks patiesībā bija viens mirklis. Lai lasītāji apjaustu, kā notiek šāda mēroga vizītes un tikšanās, kā tās saplānotas pa minūtēm, piedāvājam Dž. Buša darba kārtību Viļņā 23. novembrī:
plkst. 7.40 ASV oficiālā delegācija atstāj Radisson SAS viesnīcu un dodas uz Lietuvas Republikas Prezidenta pili,
7.50 uz Lietuvas Prezidenta pili dodas ASV prezidents Džordžs Bušs un viņa kundze Lora Buša,
8.00 oficiālā sagaidīšanas ceremonija,
8.15 Dž. Buša tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdē- tāju Artūru Paulausku un premjerministru Aļģirdu Brazaus- ku,
8.20 Lietuvas prezidents Valds Adamkus pasniedz Dž. Bušam Lietuvas augstāko apbalvojumu – Vītauta Dižā Lielā krusta ordeni ar zelta ķēdi (fotografēšanas atļauja arī «Bauskas Dzīves» reportierim),
8.35 Dž. Buša tikšanās ar Lietuvas prezidentu,
9.05 triju Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Dž. Buša kopīga fotografēšanās (fotografēšanas atļauja arī «Bauskas Dzīves» reportierim),
9.10 – 9.40 Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta tikšanās un sarunas,
9.50 prezidenti dodas uz Viļņas Rātsnamu,
9.55 – 10.10 triju Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta tikšanās ar Baltijas valstu sabiedrības pārstāvjiem,
10.10 prezidentu tikšanās ar cilvēkiem, kas pulcējušies laukumā pie Rātsnama (to var vērot, klausīties, filmēt un fotografēt visi akreditētie žurnālisti, tiesa gan, no attāluma),
10.35 Dž. Bušs dodas uz Amerikas informācijas centru,
11.25 ASV prezidents dodas prom uz Viļņas lidostu, lai tālāk brauktu uz Bukaresti.
Vēsturisks brīdis
Pie Viļņas Rātsnama, uzrunājot te sapulcējušos cilvēkus, Dž. Bušs uzsvēra, ka šis ir vēsturisks brīdis Lietuvai, NATO un brīvībai. «Turpmāk katram būs jāzina – kas ir Lietuvas ienaidnieks, tas kļūst arī par ASV ienaidnieku,» paziņoja prezidents. Viņš uzsvēra, ka Lietuva, Latvija, Igaunija nekad vairs agresijas gadījumā nepaliks vienas.
Rātslaukumā aptuveni desmit tūkstoš sapulcējušos ļaužu, vicinot Lietuvas un ASV karodziņus, par šiem vārdiem uzgavilēja ASV prezidentam Džordžam Bušam. Viņš ir pirmais ASV prezidents, kurš apmeklē Lietuvu.
Dažādi viedokļi
Telšu pedagoģiskās skolas audzēkne ar pavisam latvisku vārdu Ieva atbraukusi redzēt un dzirdēt Bušu kopā ar vēl 40 studiju biedriem. Viņas viedoklis «Bauskas Dzīvei»: «Par NATO – nezinu, vai tas Lietuvai dos vairāk labuma vai nē. Man tomēr šķiet, ka Eiropas Savienība ir mums vajadzīgāks veidojums, kurā iekļauties. Buša pēdējā laika aktivitātes, manuprāt, kļūst pārāk agresīvas, bet esmu no lielās politikas tālu. Uz tikšanos Rātslaukumā ar ASV prezidentu atbraucu, lai redzētu, kā šādas vizītes pie mums tiek organizētas.»
Grigorijs, autobusa šoferis, no Roķišķiem uz tikšanos atvedis skolēnus, tādēļ bijis «spiests arī pats nākt uz Rātslaukumu». Politika viņu neinteresējot, vienīgais, ko tiešām augstu vērtē, ir ASV prezidenta Buša nostāja un cīņa pret terorismu.
Gintauts, policists, kurš pauda tikai privātu viedokli, uzskata, ka NATO savas iespējas un uzdevumus izsmēlusi: «Pret ko nez NATO cīnīsies? Kam tā vajadzīga? Kā militāra alianse tā ir mirusi.»
Rātslaukumā sastaptais skolotājs no Viļņas Albins Kentra bija patiesi priecīgs un laimīgs. Līdz ar Lietuvas uzaicināšanu NATO valstī beidzot būšot drošības sajūta. «Pēc Otrā pasaules kara 231 tūkstoti Lietuvas patriotu izsūtīja uz Sibīriju. NATO ir garants, ka nekas tāds te vairs neatkārtosies,» sacīja A. Kentra.
Mēs esam tikpat labi
Īpašs stāsts šajā notikumā ir par mūsu valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Ir patiesi laba sajūta, ja lietuviešu kolēģi teic: «Mēs nebeidzam priecāties par jūsu prezidenti, ar Vairu Vīķi-Freibergu lepojamies arī mēs.»
Kad Džordžs Bušs jau bija devies uz Bukaresti, Lietuvas Prezidenta pilī tika rīkota visu triju Baltijas valstu prezidentu preses konference. Šis būs mans subjektīvais vērtējums, jo pirmoreiz dzirdēju visus trīs prezidentus kopā atbildam uz žurnālistu jautājumiem. Lai piedod man igauņi, bet Arnolds Rītels daudz zaudē ar to, ka nerunā angliski. Turklāt viņa atbildes ir oficiāli sausas, diemžēl jūtams arī padomju laika funkcionāra stils. Ja viņš būtu viens, par to droši vien nenāktos domāt, bet rietumu demokrātijā augušie un izglītotie Valds Adamkus un Vaira Vīķe-Freiberga ir igaunim «nelabvēlīgs fons».
«ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Lietuvā vēlreiz pasaulei apliecina, ka Baltijas valstis pieder rietumu demokrātijas un drošības telpai. Uzaicināšana NATO ir mūsu triju Baltijas valstu vienotības turpinājums. Pasaulei mēs varam demonstrēt, kā mērķi sasniedzami vienotībā,» sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prezidente reti kad aizmirst rūpēties par mūsu valsts iedzīvotāju pašlepnuma, pašapziņas veicināšanu. Arī Viļņā viņas teiktais liek mums sevi novērtēt: «Mēs gribam būt tikpat labi kā visi citi rietumu pasaulē, jo mēs esam tikpat labi. Mūsu garīgās vērtības, mūsu stāja ir vislabākais pienesums aliansei. Baltijas valstis kā pirmās no NATO uzaicinātajām apmeklē ASV prezidents, tam arī ir liela nozīme.»
Prezidente prot piesaistīt klausītājus un liek ieklausīties teiktajā. Kā jau informējuši plašsaziņas līdzekļi, Prāgas sammita dienās viņa bija uzmanības centrā. Žurnālistiem Viļņā Vaira Vīķe-Freiberga atklāja: «Manas runas laikā sammitā asaras acīs bija visiem, pat tulkotājiem būdiņās.»
Šis ir svētku laiks, mēs vēl esam Prāgas paziņojuma eiforijā, patiesībā bijusi tikai bildināšana, laulības ar NATO vēl priekšā. Visu gadu vēl būs daudz jāstrādā, to uzsvēra arī Latvijas prezidente. Viņa gan ir pārliecināta, ka ASV Senāts atbalstīs Latvijas uzņemšanu NATO, to pauduši senatori, ar kuriem Vaira Vīķe-Freiberga jau tikusies.
Policisti kļūst par gidiem
Jau piektdienas vakarā, kad iebraucām Viļņā, vairākas ielas bija «pārvērstas par gājēju ielām» – automobiļu pārvietošanās tika ierobežota. Rātslaukumu nedrīkstējām šķērsot pat kājām, ja gribētu, nevarētu ieiet arī Rātsnamā. Uz katra krustojuma policisti – ļoti laipni un izpalīdzīgi. Patiesībā viņi bija mūsu gidi un savdabīgas «caurlaides». Sestdienas rītā, lai tiktu uz Prezidenta pili, «pa taisno» vairs iziet nevarēja nekur. Apkārtceļš kājām prasīja piecdesmit minūšu, stingri noteiktos ierašanās laikus nenokavējām tikai tādēļ, ka Viļņas policisti mūs uzņēmās pat pavadīt, lai nenomaldāmies. Žurnālisti no Prezidenta pils līdz Rātslaukumam tika vesti īpašā autobusā.
Aizliedz skatīties pa logiem
Vietās, kur uzturējās ASV prezidents, uz namu jumtiem strādāja amerikāņu snaiperi. Viņi visu laiku vēroja apkārtni un tur notiekošo. Šīm vietām tuvumā esošo namu iemītniekiem bija liegts vērot Bušu caur logiem (tā stāstīja lietuviešu žurnālisti). Ieejot Prezidenta pilī un Rātslaukumā, tika apskatītas somas, pārbaudīta fotoaparatūra, diktofoni, tālruņi. Vajadzēja iziet caur metāla detektoru vārtiem. Kāds uz tikšanos ar Bušu bija patālāk braucis un somā paņēmis līdzi šķīstošās kafijas un cukura burciņas. Abi trauki ar balto un brūno pulverīti stāvēja zem kontroles galda… Aculiecinieks «Bauskas Dzīvei» vēstīja, ka, amerikāņu delegācijas mašīnām dodoties prom uz lidostu, kāda lietuviešu sieviete tomēr pamanījusies mesties zem Buša auto riteņiem. Policija ātri reaģējusi, un viss beidzies labi.
Patiesībā drošības pasākumi bija aptuveni tādi paši kā pie mums Rīgā, kad te viesojās Bils Klintons.
