VILMAI JANSONEI Bārbelē šodien 80. dzimšanas diena.
VILMAI JANSONEI Bārbelē šodien 80. dzimšanas diena.
Diemžēl jau vairākus gadus jubilejās viņai esot tik skumīga oma, ka raudāt vien griboties. Vilma vairs nespēj pārvietoties. Viņa lielu paldies saka dakterim Jurim Landorfam. Ārstēdams viņš panācis, ka Vilma var sēdēt.
«Tagad saprotu, daudz dzīvē esmu plēsusies. Strādāju par mākslīgo apsēklotāju un ļoti bieži pat naktīs biju darbā, brīvajās stundās apkopu savu saimniecību – lopus un zemi,» teic jubilāre.
Mamma viņai sen jau mirusi, bērnu Vilmai nav, arī visiem līdzcilvēkiem nevarot uzticēties. Tā nu bārbeliete mīt savā mājiņā, kurā rudeņos pat runčukam ir neomulīgi – sētā sakritušas lapas, gar logiem drūmi šalc lielie koki. Diena pēc dienas lēni aizrit, tikai guļot gultā, pa brīdim palasot avīzes un skatoties televīzijas pārraides.
V. Jansone ir ļoti priecīga, ja viņu apciemo bibliotekāre Brigita Kotāne. Viņa Vilmu saprotot. Arī intervijas dienā jubilāre vēlējās, lai kopā ar «Bauskas Dzīvi» ciemos atnāk Brigita. Bibliotekārei Vilma kā jauka personība atklājusies Atmodas gados. Viņa aktīvi darbojusies Tautas frontē.
Jubilāre stāstīja, kā viņa daudz gadu desmitu pratusi glabāt pašu dārgāko – Latvijas karogu: «1944. gadā aizceļoju uz Vāciju. Kādu laiku tur dzīvoju, turp braucot, karogu ņēmu līdzi. Man tas bija sagriezts trīs strēmelēs.» Atmodas gadu sākumā Vilma karogu nesusi sašūt un bieži pie viņas mājas tas plīvojis.
«Jā, taču tagad sen neesmu to rokās turējusi, stāv kaut kur skapī nolikts. Un droši vien arī neredzēšu, kā tas plīvo. Lūdzu Dieviņu, kaut notiktu brīnums un varētu pati atkal staigāt,» tā Vilma. Nesen parunāties bijis mācītājs.
Brigita paslavēja Vilmu, sakot, ka viņa taču ir daudz darījusi baznīcas labā, pat tagad esot baznīcas draudzes revīzijas komisijas priekšsēdētāja. Tieši Vilma braukusi pie daudziem bārbeliešiem kārtot saistības ar baznīcu. Pie cilvēkiem viņa nokļuvusi ar savu «zapiņu». «Ja kaut ko esmu ļoti vēlējusies, ir pieticis drosmes to izdarīt. Tā bija ar autovadītājas tiesībām. 1990. gadā braukāju uz autokursiem Bauskā, tiesības ieguvu un vēlāk nopirku «zapiņu»,» tā V. Jansone.
