LETA
Gandrīz 140 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti četru gadu laikā neatbilstoši izmantojuši līdzekļus, kas viņiem piešķirti palīgu algošanai, liecina pētnieciskās žurnālistikas projekta “Follow the Money” (FTM) apkopotā informācija.
Laika posmā no 2019.līdz 2022.gadam 108 EP deputāti ir atmaksājuši kopumā vairāk nekā divus miljonus eiro, tādējādi ļaujot viņiem izvairīties no publiska nosodījuma un juridiskām sekām.
EP joprojām gaida vēl 1,44 miljonu eiro atmaksu no 31 EP deputāta.
Kā norāda FTM, ir bijuši atsevišķi skandāli, kad EP deputātu reputācija ir cietusi, jo viņi pieķerti piešķirto līdzekļu izšķērdēšanā, tomēr problēmas apmērs iepriekš nav apzināts. Turklāt FTM uzsver, ka EP izmeklēšanas par līdzekļu izlietojumu ir šķietami selektīvas, kas vērtējams kā problēma.
Lai gan francūzietes Marinas Lepēnas, brita Naidžela Farāža un grieķietes Evas Kaili skandāli par EP līdzekļu izšķērdēšanu ir piesaistījuši starptautisku uzmanību, ir vēl desmitiem EP deputātu, kuri Eiropas Savienības (ES) nodokļu maksātāju līdzekļus izmantojuši negodprātīgi, liecina FTM kopā ar Vācijas laikrakstam “Die Welt” apkopotā informācija, kas balstīta no EP saņemtajos datos.
ES krāpšanas novēršanas birojs OLAF secināja, ka Francijas galēji labējo līdere Lepēna ir izmantojusi EP līdzekļus, lai dāsni atalgotu savu miesassargu. Viņa arī maksājusi sava biroja direktoram, kurš strādāja partijas galvenajā birojā Parīzē, nevis EP.
Arī eiroskeptiskās Lielbritānijas Neatkarības partijas (UKI) bijušais līderis Farāžs EP piešķirtos līdzekļus izmantojis palīga algošanai, lai gan tā darbība nav bijusi saistīta ar EP.
Pirms gada tūlīt pēc skandāla par Kataras kukuļdošanu Eiropas institūcijās izskanēja arī informācija, ka “Katargeitas” lietā viena no galvenajām aizdomās turētajām – EP bijusī viceprezidente Kaili – ir maksājusi palīgiem, kas nestrādā Briselē, un apmaksājusi braucienus, kas nav saistīti ar EP darbu.
FTM iegūtā informācija liecina, ka neatbilstoši izmantota piešķirtā finansējuma gadījumā EP nosūta deputātam vēstuli ar prasību naudu atmaksāt. Tas jāizdara mēneša laikā pēc vēstules saņemšanas. EP sniegtie dati liecina, ka 2019.-2022.gadā 108 deputāti atmaksājuši 2,04 miljonus eiro. Tā kā EP kopumā atguvis līdzekļus 155 lietās, var secināt, ka atsevišķi deputāti neatbilstoši izmantotus līdzekļus atmaksājuši vairāk nekā vienā gadā.
EP preses dienestā informēja, ka no 31 deputāta pašlaik tiek gaidīta vēl 1,44 miljonu eiro atmaksa. Vēl vairāk nekā 3,5 miljonus eiro EP deputāti četru gadu laikā atmaksājuši brīvprātīgi saistībā ar tā dēvētajiem tehniskajiem labojumiem.
Dati liecina, ka gandrīz piektā daļa EP deputātu ir pieķerti palīgu algošanai paredzētā finansējuma neatbilstošā izmantošanā.
Kāda deputāta palīgs anonīmi FTM atzina, ka ir vairākas prasības, kas jāizpilda EP deputātu darbiniekiem. Kā vienu no iemesliem, kādēļ 2020.-2021.gadā bijis daudz naudas atdošanas EP gadījumu, palīgs minēja to, ka Covid-19 izplatības ierobežojumu dēļ daļa EP darbinieku strādāja no mājām, tādēļ viņi nedrīkstēja saņemt atlīdzību par darbu ārvalstīs.
EP nesniedza FTM savu skaidrojumu.
Katram no 705 EP deputātiem ir tiesības iztērēt līdz 28 412 eiro mēnesī par parlamentāro palīgu algošanu. Pērn EP kopumā izmaksāja vairāk nekā 212 miljonus eiro deputātu palīgu algošanai.
EP deputāta pamatalga ir nepilni 10 000 eiro mēnesī, vispārējiem izdevumiem tiek piešķirti nepilni 5000 eiro, tā dēvētā “dienas nauda” ir 338 eiro, kā arī tiek apmaksāti transporta izdevumi, ziņo FTM.
Kāds EP deputāts FTM atzina, ka “vistrakāk” ir ar transporta kompensācijām un vajadzētu pārskatīt to kontroles mehānismu.
Lai gan EP “bez liekas kavēšanās” ir jāziņo par iespējamu deputātu krimināli sodāmu rīcību – kas ir arī līdzekļu izšķērdēšana – praksē tas notiek reti. Kā norādīja Parīzē bāzētā Eiropas Prokuratūra (EPPO), informāciju no EP tā saņem tikai tad, ja parlaments nespēj atgūt līdzekļus vai arī pārkāpumi ir sistemātiski. Šogad EPPO nodevusi iztiesāšanai trīs plašas lietas par EP finansējuma izšķērdēšanu.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Vieni apisèji tur stràdà..