Var jau šīspasaules lielāko dāvanu – cilvēka dzīvi – veidot pēc sava prāta. Piepildīt vai izniekot.
Var jau šīspasaules lielāko dāvanu – cilvēka dzīvi – veidot pēc sava prāta. Piepildīt vai izniekot. Mani priecē tās nepieradinātās domas, kas, par spīti vispārpieņemtiem labā un sliktā modeļiem, tomēr piedzīvo izpildījumu. Ar sajūsmu klausījos vēstījumā par kāda jauna pāra ieceri laulāties vietā, kur satiekas Mēmele un Mūsa, Ķirbaksalā. Līgava un līgavainis bija skaisti izsapņojuši šo rituālu. Katrs ar savu laivu un pa savu upi, ļaudamies straumes un airu spēkam, atbrauktu līdz sateces vietai. Šeit viņus gaidītu viesi un ceremonijas vadītāja. Bet… tā rudens diena bija vējaina, lietū samērcēta, un laivas palika ūdenī nenolaistas. Esmu dzirdējusi par vēl vienu pāri, kas laulību vietai izvēlējies klinti Gaujas malā, jo šeit bijusi abu jauno cilvēku pirmā satikšanās. Šeit viņi vēlējušies teikt viens otram jāvārdu, un tā arī noticis. Man šķiet – šādi mirkļi dzīvesdraugus sasilda arī tajās dienās, kad ir auksti, kad māc nogurums un spēki izsīkst.
Gada tumšākajā mēnesī gluži vienkārši gribas gaišās domās kavēties, gribas arī citus aicināt to darīt. Katra iekšpasaule ir tā pirmā vieta, kurā jārod sev mierinājums, kas paver sapratnes un labās pievilkšanas spēku ar apkārtējiem. Nebeidzu brīnīties par mūsu lauku sievietēm, kas spējušas no mazām liesmiņām visos Latvijas novados iededzināt skaistu ugunskuru visā valstī. Lauku sieviešu trešajā konferencē, kas šoruden notika Rīgā, es redzēju, cik daudzām ir sastrādātas rokas. Bet viņās nejutu darba ikdienas grūtumu, viņas ir iemācījušās novērtēt virsvērtību – garīgumu. Bija bauda klausīties, cik skaisti mūsu sievietes prot runāt, bet teiktajā sadzirdēju sirdsbalsi. Varbūt tie ir īstākie vārdi…
Sveču gaisma mūs vedīs līdz vēl viena gada izskaņai. Katrs citādāk mēs sadzīvojam ar laiku. Ar nerimtīgām, nepielūdzamām minūtēm un stundām, ar kārtējo gadu. Vai vajadzīgs, kā tas parasti mēdz būt, sākt vētīt labos un sliktos darbus? Tie ritēs savā ritējumā. Varbūt labāk kavēties tajās domās, kas attīra un stiprina. Skatos, kā Bauskas centrālajā laukumā izteiksmīgāk iezīmēsies vecā Rātsnama ēkas aprises. Pašlaik šīs celtnes atjaunošana daudziem šķiet nepiepildāms sapnis, bet tā ir vecās pilsētas vertikālā dominante. Droši vien mums katram sevī vajag garīgumu pacelt augstāk pāri horizontālajam – sīkmanībai, skaudībai un tik daudzām citām negācijām. Varbūt tad būs vieglāk tavai dvēselei, varbūt vieglāk kļūs vēl kādam, kurš ir līdzās, un varbūt vēl kādam…
