ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Piektdien, 29. decembrī, plkst. 18 Bauskas pilī tiek rīkota Livonijas laika Ziemassvētku balle. Svinības notiks, iedvesmojoties no 15. gadsimta beigu un 16. gadsimta sākuma Melngalvju brālības Ziemassvētku balles viņu namā, arī Rātslaukumā un pilsētas tradīcijām, informē Elīna Jegorova, Bauskas pils muzeja vecākā komunikācijas speciāliste.
Melngalvju brālība izveidojās 14. gadsimta beigās. Tā bija jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju apvienība, kas vēlāk kļuva par Rīgas neprecēto vācu tirgotāju apvienību. Ja pilsētā svinēja svētkus, tad bija droši zināms, ka Melngalvju namā būs liela jautrība. Melngalvji tradicionālos svētkus rīkoja ar plašu vērienu ne vien ielās. Kā vēsta E. Jegorova, Melngalvju brālības Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas ir veidojušās Bauskas pils pastāvēšanas laikā, un šo svētku svinēšanas apraksti saglabājušies līdz mūsdienām.
Vēsturiski gatavošanās Ziemassvētkiem notika no 13. decembra, Svētās Lūcijas dienas, un turpinājās līdz 6. janvārim ar noslēdzošām dzīrēm. Šajā laikā Melngalvju brālībai bija aptuveni seši dažādi tematiskie vakari. Katram tematiskajam vakaram bija sava nozīme un noteikumi. Atsevišķu pasākumu laikā rīkoja dzērienu un ēdienu degustācijas, lai noskaidrotu, ko likt galdā nākamajos tematiskajos vakaros. Pasākumu cikla kulminācijas punkts bija 28. decembra balle. Melngalvju brāļi iepriekšējā dienā personīgi ielūdza uz šo balli neprecētas dāmas un viņu mātes, kuras uzraudzīja, lai viss norit tikumīgi.
Nākamajā dienā pēc Ziemassvētku balles, Svētā Tomasa dienā, Melngalvji, lai demonstrētu savu elitāro statusu, organizēja dzīres ar dejošanu pilsētas ielās. Svinēšana kopā ar rātskungiem un birģermeistariem turpinājās rātsnamā visa vakara garumā.
«Livonijas laika Ziemassvētku balle Bauskas pilī būs izglītojoši izklaidējošs pasākums par to, kā Ziemassvētkus svinēja pirms vairāk nekā 500 gadiem. Būs dejas, atpūtas pauzes un stāsts par Melngalvju brālības Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām. Lūkosim izzināt, kāds būs nākamais gads, un nobaudīsim īpašās ingvera konfektes, kādas pasniedza balles laikā,» stāsta Bauskas pils muzeja pārstāve E. Jegorova.
Viņa atklāj, ka šis pasākums notiek Senā dzīvesveida skolā, kas Bauskas pils muzejā notiek kopš 2010. gada. Tā laikā apmeklētājiem ir iespēja apgūt dažādas seno amatu prasmes un gūt priekšstatu par Bauskas pils periodam atbilstoša laika cilvēku dzīvesveidu, sadzīves kultūru, zinātni un atklājumiem. Livonijas laika Ziemassvētku balle Bauskas pilī pirmo reizi notika 2012. gadā.
E. Jegorova arī norāda, ka ballei noderēs ērtas dejošanas kurpes, tērps, kurā jūtaties svinīgi un ērti: «Ja ir vēlme, var tērpt kostīmu vai masku, lai radītu noslēpumaināku balles noskaņu. Dāmas lūdzam neizvēlēties apavus ar smailiem papēžiem.»
Biļetes var iegādāties Bauskas pils muzeja kasē un rezervēt pa tālruni 63922280, 20011880 vai e-pastu: bauskaspils@bauskasnovads.lv. Ballē ierobežots dalībnieku skaits, tamdēļ interesenti aicināti laikus darīt zināmu vēlmi piedalīties, uzsver Bauskas pils muzejā. Biļetes cena – pieci eiro.
Livonija ir okupantu veidojums. Tur nekā laba nav. Nu, labāks veidojums nekā moskovija. Bet apmēram tas pats vien bija.
Skolnieciņ, esmu pagāns un realitātē neticu nevienam dievam, ne kristiešu, ne latviešu daudzajiem. Ticēt un pielūgt latviešu daudzos dievus ir tik pat šizofreniski kā kristiešu un ebreju un…. dievus. Tātad secinājums, tu esi tik pat sektanisks kā tie kurus tiesā! Ej ārstēties!
Atbilde uz komentāru Skolnieciņam. Ļoti naidpilns, ļauns komentārs. Tikai ja tu tik dedzīgi iebilsti pret it visiem Dieviem (arī Dievietēm), tad kāpēc tu sevi sauc par pagānu? Cilvēki, kuri netic nekam pārdabiskam, nekam mitoloģiskam, ir ateisti jeb bezdievji. Tad kāpēc tu asociē sevi ar to sabiedrības grupu, pie kuras tu nepiederi? Pagāns ir sinonīms vārdam politeists; daudzdievis, ar kuru apzīmē cilvēkus, kuri nepieder pie ābramiskajām (monoteiskajām) reliģijām, bet gan praktizē kādu no daudzajām mūsdienās esošajām politeiskajām reliģijām. Neopagānisms un pagānisms sarunvalodā ir puslīdz viens un tas pats. Bet tu uzreiz uzbrūc man virsū. Kristiešus tu nez kāpēc neaiztiec, bet aiztiec tikai tos, kas ierunājas par baltu pagānismu (baltu politeismu). Jokains cilvēks tu esi.
Skolnieciņ,tevi atrast būtu viegli.Policija uz tevi iesniegumu vajadzētu uzrakstīt.Tev visi mājās,vai no kādas iestādes izbēgi??
Atbilde uz skolnieciņ 18.12.2023. 02:30. Un to man saka cilvēks, kurš pusnaktī pats raksta komentārus. Atbildot uz tavu pirmo komentāru skolnieciņam 17.12.2023. 01:09, tu sevi pozicionē kā pagānu, taču vienlaikus tu jeb kuru cilvēku, kas pauž pagānisma uzskatus, apsaukā par garīgi slimu un draudi ar policiju. Tu pēc komentāra satura esi ateists, kurš klūp virsū pagāniem. Varbūt tu esi kristietis. Citēju:” kā kristiešu un ebreju un… dievus”’. Visās ābramiskajās reliģijās – jūdaismā, kristietībā, sātanismā, islāmā – Dievs ir viens, un šo reliģiju Dievs ir ebreju cilts Dievs Jahve/Jehova/Allāhs. Tu saki, ka baltu pagānisms ir slikts, tavā ieskatā tas ir sektantisms. Bet manā ieskatā islāms ir sektantisms, jo tur reliģisku svētku laikā upurē dzīvus dzīvniekus, respektīvi, tos rituāli nogalina. Bet pagāni (domāts mūsdienu neopagāni) tā nedara. Te nu atliek padomāt, kurš patiesībā ir tas sliktais.
Krustneši sludinādami ebreju folkloru (Bībeli), iznīcināja baltu tautu pamatkultūru. Reizē nogalinot ļoti daudz cilvēku un apgānot baltu tautu svētvietas un zaimojot Baltu tautu Dievus un Dievietes. Es krustnešu un kristīgo misionāru pastrādātos noziegumus kategoriski nosodu. Kristīgo Ziemassvētku dēļ pārāk daudzu tautu asinis ir izlietas, lai šos svētkus vispār maz kāds gribētu svinēt. Pietam mūsdienās ir alternatīvas. Piemēram, Jūles svētki (eng: Yule), kuri ir balstīti skandināvu neopagānismā – asatru. Šī gan nav baltu tradīcija, tomēr kā alternatīva kristiešu svētkiem tā der. Un Dievam Odinam (saukts par Dievu Vodanu) un Dievam Toram (saukts par Dievu Donāru) ir visai spēcīgs kults ar daudziem atribūtiem un rituāliem. Un Jūlas svētku svinēšana notiek apmēram divas nedēļas, respektīvi, šie svētki dabīgā veidā aizņem visas mūs valstī esošās brīvdienas gada nogalē. Un šie svētki ir ētiskāki. Dabai draudzīgāki, jo nav jācērt egles.