Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotā konkursā «Sējējs 2002» galveno balvu par sasniegumiem augkopībā saņēmusi Daiņa Lagzdiņa vadītā SIA «Iecavnieks».
Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotā konkursā «Sējējs 2002» galveno balvu par sasniegumiem augkopībā saņēmusi Daiņa Lagzdiņa vadītā SIA «Iecavnieks».
Konkursa dalībnieku – īstu Latvijas lauku saimnieku un zemes kopēju – godināšana notika piektdien, 29. novembrī, Rīgā, Dailes teātrī.
«Sējējs 2002» ritēja divās kārtās un aizsākās jau vasarā, kad zemniekiem pats karstākais darba laiks. Kompetenta žūrija devās braucienā pie dalībniekiem, lai vērtētu, secinātu un apbalvošanai ar prestižo balvu izvirzītu labākos.
Tika prēmēti katra novada veiksmīgākie saimnieki dažādās lauku saimniekošanas nozarēs: augkopībā, lopkopībā, dārzkopībā, netradicionālajā lauksaimniecībā, zinātnē lauksaimniecībai, videi draudzīgā saimniekošanā un lauku kooperācijā. Zemgales novada labāko vidū ir arī SIA «Iecavnieks».
Uzņēmuma direktors Dainis Lagzdiņš «Bauskas Dzīvei» neslēpa prieku par saņemto atzinību. Viņš uzskata: «Paldies jāteic visiem mūsu darbiniekiem, īpaši agronomiem Ilmāram Bentam un Intaram Galītim. Piedalīšanās konkursā rosināja pēc labākajiem paraugiem sakārtot daudzas lietas, kas ikdienā šķiet nenozīmīgas.»
«Jutos pārsteigts, ka komisija novērtēja mūsu darbu tik augstu, vairākos rādītājos tikai par vienu vai diviem punktiem atpalikām no maksimālā vērtējuma. Lauku apsaimniekošanā izmantojam jaunas tehnoloģijas, kopjam meliorāci- jas sistēmas. Īpaši mūs uzteica par augsnes dziļirdināšanu. Izmantojot šo paņēmienu, esam panākuši, ka mūsu laukos nav tādu vietu, kas nedod ražu,» tā SIA «Iecavnieks» direktors Dainis Lagzdiņš.
Punktus dod arī sakopta vide
«Iecavnieks» apkopj 704 hektārus zemes. Saimniekošanas pamatnozare – graudu un rapšu audzēšana un pārstrāde. Ik gadu sēj un nokuļ rapšus aptuveni 250 hektāru platībā, pārējo saimniecības zemi aizņem ziemas un vasaras kvieši. Šogad no «Iecavnieka» laukiem novāktā labības raža sasniedza izcili labu rādītāju – 6,2 tonnas no hektāra. Lai pašu spēkiem uzglabātu un pārstrādātu izaudzētos rapšus, uzbūvētas jaunas kaltes un eļļas spiestuves, izremontētas noliktavas. Sākta arī eļļas linu audzēšana. «Sējējā» vēl vērtēja uzņēmuma vides sakoptību. Par tāpat iegūts augsts novērtējums.
Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Bauskas sektora vadītāja Sniedze Āboliņa «Bauskas Dzīvei» vēstī, ka «Iecavnieks» konkursam bija pieteicies jau pirms nolikuma saņemšanas. Tas esot neparasti un liecinot par sabiedrības pašnovērtējumu, jo pieteikšanās laikā ir grūti paredzēt, kādi būs augkopības rezultāti. Atšķirībā no iepriekšējo gadu konkursiem vērtējums šogad bija pa novadiem. Tas ir veicinoši, spriež S. Āboliņa. Ir taču nevienlīdzīgi nosacījumi, piemēram, Zemgales un Latgales zemes kopējiem.
Sarunas ar ministriem
Pirms Latvijas labāko lauksaimnieku godināšanas zemes kopēji bija aicināti uz tikšanos ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un vides aizsardzī- bas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni. Zemnieku uzdoto jautājumu klāstā vairāk bija to, kas saistīti ar gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un par subsīdiju jauno nolikumu.
«Sarunas par Latvijas iestāju ES tuvojas beigu datumam. Latvijas zemnieki to gaida ar dažādām izjūtām. Protams, arī kā izaugsmes iespēju. Mums ir jābūt gataviem šo piedāvājumu reāli saņemt. Nauda no ES netiek dota «tāpat vien». Mums ir jābūt iekšēji sakārtotiem, gataviem to saņemt un mērķtiecīgi ieguldīt tautsaimniecības attīstībā,» tikšanās laikā sacīja zemkopības ministrs M. Roze.
Varētu būt grozījumi maksājumā par zemi
Runājot par subsīdiju jauno nolikumu, abi ministri atzina, ka perspektīvā iecerētais maksājums par vienu hektāru apsaimniekojamās zemes vēl nav galīgais variants. Varētu būt arī grozījumi. Jaunais nolikums tiks pieņemts tuvākajā laikā. Tam jāfunkcionē, pirms Latvija iestājas ES.
Debatējot par nākamā ga- da budžetu, jaunie ministri sprieda, ka lauksaimniecībā netiks pārkāpts trīs procentu slieksnis no kopējā valsts budžeta.
Zemnieku uzdotie jautājumi skāra arī tēmu par akcīzes nodokli degvielai, sarunas dalībnieki izteica pretenzijas par pašreizējo nesakārtotību nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā.
R. Vējonis atzina, ka tuvākajā laikā valstī tiks pārskatīta zemes izmantošanas uzraudzības politika.
