Meklējot iespēju nopelnīt vairāk, gan jaunas, gan pusmūža sievietes izmanto dažādu firmu piedāvājumus atrast darbu ārzemēs.
Meklējot iespēju nopelnīt vairāk, gan jaunas, gan pusmūža sievietes izmanto dažādu firmu piedāvājumus atrast darbu ārzemēs. Tā var kļūt par preci cilvēku tirgoņu rokās.
Sievietes ir aktīvākas
Vairāk nekā puse no visiem Bauskas rajonā reģistrētiem bezdarbniekiem ir sievietes. Līdzīga situācija ir arī valstī kopumā. Viņas gluži vienkārši ir aktīvākas, jūtas atbildīgas par bērniem, ģimeni. Tāpēc cenšas reģistrēties, meklē darbu, pieņem piedāvājumu apgūt citu profesiju, ir gatavas braukt strādāt uz citu pilsētu un valsti. Tā secina Inese Lagzda, Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) filiāles Bauskas centra vadītāja.
Visbiežāk ārzemēs tiek piedāvāts nekvalificēts darbs: māju un iestāžu apkopšana, apkalpotāja viesnīcās vai bāros, tiek meklētas dejotājas, bērnu aukles, slimnieku kopējas. Ne vienmēr tie izrādās maldinoši piedāvājumi, tomēr pēdējā laikā arvien biežāk gadās, ka, dodoties peļņā uz ārzemēm, sievietes nokļūst bordeļos. Viņām atņem dokumentus, un turpmākā dzīve līdzinās murgam.
Tā par saviem piedzīvojumiem šī gada pirmajā pusē Čehijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Sarunas bez rāmja» stāstīja kāda sieviete. Vispirms viņa strādājusi par oficianti bārā, pēc tam pārdota publiskajam namam. Veiksmīgā bēgšana no cietumam līdzīgā mitekļa un atgriešanās ģimenē šķiet gandrīz vai neticama. «Bez medikamentiem un psihologa palīdzības nevarēšu iztikt līdz mūža galam,» intervijā teica divu bērnu māte, kura nevēlējās tikt atpazīta, tāpēc slēpa seju no skatītājiem.
Jāizvēlas legāli piedāvājumi
Brīdinot par šādiem negadījumiem, kas var beigties pat traģiski, Nodarbinātības valsts dienesta juridiskās nodaļas vadītāja Gita Miruškina rajonu centros sniedz informāciju darba meklētājām. Vienā nodarbībā piedalījusies kolēģe Agita Puķīte no laikraksta «Tukuma Ziņas». Viņa secinājusi, ka atnākušās sievietes Gitas Miruškinas sacīto uzklausījušas diezgan neticīgi. Protams, ne jau visi darba piedāvājumi ir mānīgi.
NVD filiālē Bauskas centrā līdz šim šādas tikšanās ar juristi nav bijis, apstiprināja Daina Balode, profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas inspektore. Taču no NVD juridiskās daļas visas filiāles katru mēnesi saņem informāciju par reģistrētām firmām, tātad tām ir tiesības iekārtot Latvijas iedzīvotājus darbā ārzemēs.
Septembrī NVD bija reģistrējušās 18, oktobrī 13, novembrī tikai deviņas firmas. Cilvēkiem iesaka saistīties vienīgi ar legāliem darba devējiem, lai tiktu garantēts atalgojums un arī drošība. Taču izvēle ir katra paša ziņā, bilst Daina Balode. Ieskatoties sarakstā, redzams, ka pašlaik piedāvā strādāt šov- biznesā Šveicē un ASV, dažādos darbos Apvienotajos Arābu Emirātos, Lielbritānijā, Norvēģijā (tikai medmāsām), Krievijā un Īrijā. Par šīm firmām vairāk var uzzināt NVD filiālē Bauskas centrā.
Konkurence vietējām
Novembra beigās Rīgā notika Ziemeļvalstu Ministru padomes rīkots starptautisks seminārs par sieviešu prostitūcijas eksportu. Tika informēti žurnālisti, divas dienas apspriedās speciālisti un amatpersonas, kuru ziņā ir pieņemt likumus cīņai ar šo noziedzības veidu.
Skandināvijā šī nelaime tiek pētīta un analizēta. Piemēram, visai nelielo Norvēģijas galvaspilsētu Oslo pagājušajā ziemā pārsteidza prostitūtu vilnis no Baltijas, Balkānu valstīm un Albānijas. Diezgan saltajam klimatam viņas bija neatbilstoši ģērbtas, toties savā arodā «viesstrādnieces» bijušas ļoti aktīvas un strādīgas, tā radot nepatīkamu konkurenci vietējām prostitūtām un ne mazums raižu darba likumu un drošības sargiem.
Tā par viņām rakstījusi vietējā prese, publicējot fotogrāfijas, kas neviļus kalpojušas par slēpto reklāmu. Pārcilājot līdzpaņemtos laikrakstus, informāciju analizēja Trīne Lingora, Ziemeļvalstu Sieviešu un dzimtas izpētes institūta izdevuma «NIKK Magasin» redaktore. Viens no šī žurnāla numuriem veltīts prostitūcijas eksporta daudzveidīgajām sejām un paņēmieniem.
Pērk un pārdod internetā
Kādā «NIKK Magasin» rakstā lasāms patiess notikums, kā rīdziniece žurnāliste Maija veikli un vienkārši internetā «pārdevusi» draudzeni bāram Dānijā, kur tika piedāvāts darbs dejotājai. «Operācija» tika veikta, informējot vietējo policiju un telekompāniju «BBC», tāpēc Maijai nenācās reāli apkalpot klientus. Dažas stundas pirms viņas ierašanās Kopenhāgenā policija no šī bordeļa aizveda 12 sieviešu no Austrumeiropas, kuras šī bāra bēniņos un pagrabā iekārtotos kabinetos strādājušas «īpašā deju klasē».
Prostitūcijas tīklā gan Latvijā, gan ārzemēs tiek ievilinātas ne tikai jaunietes, bet arī puiši. Jo viņi jaunāki, jo «prece» tiek labāk apmaksāta. Par to – kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
***
Fakti
2000. gadā bez pasēm Latvijā atgriezušās:
par 18 gadiem jaunā- kas – 5,
18 – 19 gadu vecas – 3,
20 – 29 gadus vecas – 23,
30 – 39 gadus vecas – 10,
par 40 gadiem vecākas sievietes – 16.
300 – 500 sieviešu katru gadu tiek deportētas mājup uz Latviju no ārzemēm, kur nelegāli strādājušas. Daļa tur nodarbojušās ar prostitūciju.
Dati no semināra par sieviešu tirdzniecību
***
Fakti
Darbā uz ārzemēm Baltijas sievietes dodas:
tāpēc, ka nevar atrast darbu savā profesijā un dzīvesvietā,
grib ātri nopelnīt un atgriezties,
vēlas ceļot, cer izdevīgi apprecēties ar ārzemnieku,
ir sapnis, ka ārzemēs dzīve būs labāka,
grib pārmaiņas dzīvē,
apzinās risku, vēlas strādāt prostitūcijā, ir zemi morāles standarti.
