Par iestāšanos Eiropas Savienībā ir dažādi viedokļi.
Par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi viedokļi.
SIA «Iecavnieks» līdzīpašnieks un direktors Dainis Lagzdiņš arī daudz domājis par graudu un rapšu audzēšanu nākotnē, kad, iespējams, Latvija jau būs ES valstu saimē. Savas pārdomas viņš izteicis ne tikai «Bauskas Dzīvei», bet arī citiem plašsaziņas līdzekļiem.
– Jūtu, mani jau sāk pārņemt eirodepresija. Mēģināšu izskaidrot, kāpēc noskaņojums pesimistisks.
Manuprāt, mums nav pieņemams ES piedāvātais modelis, kas paredz, ka jaunās dalībvalstis sākotnēji tiešos maksājumus saņems tikai 25 procentu apmērā. Vai drīkstam samierināties ar domu, ka, iegūstot šādu finansējumu, tas tomēr ir vairāk kā nekas? Nē! ES paplašināšana taču ir izdevīga arī pašreizējām dalībvalstīm, jo lielās rietumu kompānijas iegūs jaunus tirgus. Dziļāk vērtējot notiekošo, jāapzinās, ka pašlaik norisinās pasaules ekonomiskā pārdalīšana un šajā procesā attīstītās valstis pakļauj sev nosacīti brīvus tirgus. Protams, būs jaunas naudas plūsmas, lielas investīcijas, taču Latvijā nepaliks pievienotās vērtības, jo tās aizplūdīs uz ārvalstu uzņēmumiem. Ir jābūt ļoti gudrai valdības politikai, lai ar sakārtotu nodokļu sistēmu ekonomikas globalizācijas procesā arī mazā Latvija gūtu labumu. Vai Einara Repšes veidotā valdība spēs šīs lietas sakārtot? Pašlaik ir grūti rast precīzu atbildi uz šo jautājumu.
Runājot konkrētāk, Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās ar diviem negatīviem apstākļiem, iestājoties ES. Pirmkārt, mēs saņemsim ievērojami mazāku ES finansējumu nekā pašreizējās dalībvalstis. Otrkārt, jāņem vērā, ka mūsu ražotājiem nav tik labi attīstītas materiāli tehniskās bāzes, nav tik kvalitatīvu tehnoloģiju, kādu izmanto ES. Tas nozīmē – lielajā tirgū mēs nebūsim pietiekami konkurētspējīgi.
Saprotu, ka arī ES naudas resursi ir ierobežoti. Taču uzskatu, ka šādā situācijā pareizāk būtu ES jauno dalībvalstu lauksaimniekiem piešķirt nedaudz lielāku summu par pašlaik noteikto, bet pašreizējām dalībvalstīm – nedaudz mazāku.
