Eiropas Savienība – vārdu kopa, kura pamazām un neatlaidīgi rod vietu mūsu ikdienas apritē.
Eiropas Savienība – vārdu kopa, kura pamazām un neatlaidīgi rod vietu mūsu ikdienas apritē.
Šīs nedēļas beigās tā ska- nēs vēl jo biežāk, jo paredza- ma jauno ES kandidātvalstu, arī Latvijas, uzaicināšana kopējā savienībā. Tas būs pirmais oficiālais solis Eiropas virzie- nā.
Novembra beigās grupa Latvijas rajonu avīžu žurnālistu trīs dienas viesojās Somijā. Brauciena mērķis – avīžnieka (nevis tūrista) acīm ieskatīties ES valsts ikdienā, uzklausīt cilvēkus un saprast, kāda ir dzī- ve Eiropas Savienībā. Tā visiem it kā zināma, tik daudz apspriesta un analizēta, tomēr arī sveša, varbūt pat biedējoša.
Tikai 57 procenti «par»
Somija ir ES dalībvalsts kopš 1995. gada. Grūti salīdzināt Somijas ceļu uz ES ar Latviju, jo, daudz kam kopīgam esot, mums tomēr ir viena ļoti atšķirīga iezīme – 50 padomju okupācijas gadi. Tikšanās laikā ar žurnālistiem to uzsvēra arī Latvijas Republikas ārkārtē- jais un pilnvarotais vēstnieks Somijā Valdis Krastiņš. «Ar gandarījumu un reizē ar skum- jām skatos uz sakārtotajiem Somijas laukiem. Tie man atgādina, kāda veidotos Latvija, ja citādi būtu bijuši pagājušā gadsimta 50 gadi…» tā vēstnieks.
Referendumā par iestāju ES tikai 57 procenti somu nobalsoja «par». Pretinieki pārsvarā bija Somijas lauku, arī mazapdzīvoto ziemeļu teritoriju iemītnieki. Pagājuši septiņi gadi. Kā klājas Somijas zemniekiem, galvenajiem eiroskeptiķiem? Kādas galvenās mācības pirmajos ES dalības gados viņi guvuši? Par tām stāsta Lauksaimniecības un mežkopības ministrijas Tieslietu departamenta galvenais administrators Kāri Valonens.
Lielākie ienākumi somu zemniekiem ir no piena ražošanas, kaut gan ar to nodarbināta tikai ceturtā daļa lauksaimnie- ku. Puse Somijas zemkopju aizņemti ar graudkopību. Iestājoties ES, zemnieku saimniecību skaits saruka par pusi, toties palielinājās to platības. Atbalsta pašmāju produktus
Pēc 1995. gada valstī notika straujš iepirkuma cenu kritums, vidēji par 32 procentiem, graudaugiem pat par 60 procentiem. Ieguvēji bija pilsētu iedzīvotāji, pārtikas produktu pircēji, toties zemniecībā iestājās krīze. Pāris gados to izdevās pārvarēt, galvenokārt gūstot ES atbalstu. Saņemta arī Somijas valsts palīdzība. Viena izpausmes forma ir pašmāju ražotās produkcijas patēriņa veicināšana. «Viss ir labs, kas tapis Somijā,» vēstī reklāmas saukļi.
Septiņus gadus esot ES dalībvalsts, Somija guvusi trīs galvenās mācības. Viena no tām ir līdzīgu problēmu risināšana ar sadarbības partneriem. Visbiežāk kopēju valodu izdodas rast ar Portugāles zemniekiem. Otra – vienmēr ļoti precīzi jāprot definēt, kādas ir valsts prioritātes. Eiroparlamentā Somijai ir trīs balsis, un, tikai skaidri formulējot savas prasības, ir cerība, ka tās tiks uzklausītas. Trešā lieta ir spēja ātri reaģēt problēmsituācijās un pārliecinoši par tām pavēstīt ES birokrātiem.
Apgrūtina birokrātija
Jēdziens «ES birokrātija» sarunās izskanēja vairākkārt. «Lai pēc iespējas vienkāršāka ir visu papīru kārtošana,» uzskaitot Somijas zemnieku prasības ES, uzsvēra Heiki Laurinens, Mežu īpašnieku un lauksaimniecības centrālās apvienības ģenerālsekretāra asistents. Vēl tika izteikta vēlme pēc stabi- las ilgtermiņa lauksaimniecī- bas politikas, prasība saglabāt pašreizējos produkcijas apjomus.
Ierēdņu domas sakrita ar zemnieku saimniecības «Ranssi» īpašnieku Māritas un Kimmo Helkalu viedokli. «Referendumā mēs arī balsojām pret Eiropas Savienību. Pirms ES par tonnu maizes graudu saņēmām 420 eiro, tagad – 130. Protams, ir valsts tiešais atbalsts – 630 eiro par hektāru. Tomēr kopumā mūsu ienākumi samazinājušies.
Kad iestājāmies ES, tika solīts, ka saruks izdevumi, tomēr tas nav noticis, elektroenerģijas, degvielas, mēslojumu cenas ir pieaugušas. Lai saglabātu ienākumus, palielinājām saimniecības platību. Tagad īpašumā ir 120 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 100 hektāru mežu. Viegli tas nebija, jo viena hektāra cena ir no 4000 līdz 5000 eiro. Agrāk katru ziemu pāris nedēļu atpūtāmies dienvidu valstīs, taču tagad labu laiku neesam tur bijuši. Tiesa, nu esam atspērušies, kāds brauciens uz siltajām zemēm tiek plānots,» pavisam atklāti par dzīvi ES stāstīja Mārita Helkala.
Vēlas godīgu konkurenci
Tomēr savu stāstījumu par zemnieku dzīvi Eiropas Savienībā Mārita beidz optimistiski: «Pieci gadi ir bijis pielāgošanās periods, nu varu apliecināt, ka esam pieraduši, mākam un spējam dzīvot ES. Tagad ES pabalsti kļuvuši stabilāki, esam droši, ka tos dabūsim. Pirmajos gados bija visādi.
Tikai tā papīru kaudze… Viena diena mēnesī no rīta līdz vakaram paiet pie datora, visu rakstot, rēķinot, veidlapas un projekta pieteikumus aizpildot. Grāmatvedībai jābūt ļoti precīzai, nē, perfektai. Citādi nav ko cerēt uz pabalstiem. Ja revidenti atklāj kādu trūkumu, nākamajā gadā pabalstu apjoms samazinās par desmit procentiem.»
Latvijas žurnālistus interesēja somu zemnieku viedoklis par Eiropas Savienības paplašināšanos un Latvijas kā varbūtējās konkurentes esamību tajā. Kimmo atbilde bija droša un pārliecinoša – ES paplašināšana viņu nebaidot. Savukārt Māritas atbildē skanēja neticība. «Ja viņi visu darīs tikpat godprātīgi un precīzi kā mēs, tad konkurence būs taisnīga un mēs to spēsim izturēt. Ja darījumi tiks veikti negodīgi, tad tādi partneri ES mums nav vēlami,» tā Somijas zemniece.
