Esam nostājušies uz Eiropas Savienības sliekšņa. Vai spersim soli tālāk, tas atkarīgs no mums pašiem. Cilvēka iedzimtā bijība pret jauno un nezināmo liek vēl un vēl pārdomāt, vai mums vajag ES vai ne.
Esam nostājušies uz Eiropas Savienības sliekšņa. Vai spersim soli tālāk, tas atkarīgs no mums pašiem. Cilvēka iedzimtā bijība pret jauno un nezināmo liek vēl un vēl pārdomāt, vai mums vajag ES vai ne. Visu sarežģī apstāklis, ka valstī īsti neskan eiroskeptiķu viedokļi. Gribētos dzirdēt izvērstus visdažādākos ES noliedzēju argumentus, lai tad, atbalstītāju komentāros klausoties, izvētītu patiesību.
Nesenais reģionālo žurnālistu brauciens uz Somiju, kurā piedalījos arī es, bija ar mērķi iepazīt Eiropas Savienību, uzzināt, kādas pārmaiņas šajā valstī notikušas kopš iestāšanās ES 1995. gadā. Gribējās dzirdēt, vai Somija gaida jaunās dalībvalstis un ko ES iegūs paplašinoties. «Vienotā Eiropa būs spēcīgāka ekonomiskajā cīņā ar pārējiem pasaules reģioniem,» vēstīja kāda Somijas Ārlietu ministrijas amatpersona. Pierobežas pilsētiņas Virolahti vadītāja atzina, ka viņa atbalsta Baltijas valstu uzņemšanu ES: «Baltijas jūras reģionā ir ES nākotne. Mēs gaidām jūs un centīsimies pārdot jums visu labāko.» Rodas divi secinājumi: ES mēs esam nepieciešami kā stabila un stipra valsts, kura spēj vairot kopīgu kontinenta ekonomisko potenciālu. Eiropas Savienībai mēs esam vajadzīgi arī kā jauns tirgus, kā biznesa interešu īstenošanas vieta. Un mums jābūt tam gataviem. ES ir ekonomiska savienība, un biznesā, kā zināms, jēdziens «draudzība» ir svešs.
Mums ļoti daudz un nopietni jāgatavojas iestājai ES. Vēlreiz atkārtoju noteikti jau dzirdēto dzejnieka Imanta Ziedoņa apgalvojumu: «Vērtību sev noteiksim paši. Mūs nopirks vienmēr par lētu naudu, ja nebūsim savu vērtību vērtējuši.» Varu minēt tikai vienu aspektu, par kuru uzzināju Somijā. Septiņus gadus pēc iestāšanās ES joprojām ne visi no Briseles sūtītie dokumenti Somijā nonāk somu valodā. Vainīgi nav nelietīgie, somu valodu necienošie ierēdņi, bet gan paši somi, kuri joprojām nespēj nodrošināt pietiekami daudz tulku. Te, lūk, paveras plašas perspektīvas mūsu jauniešiem – ir daudz un nopietni jāmācās valodas.
Daudzviet sarunās ar somiem izskanēja jēdziens «eirobirokrāti», kurš arī pie mums vairs nav svešs. Jāsaprot, ka tuvākos gados darba tirgus būs krietni citādāks. Arvien vairāk vajadzēs darbiniekus birojos, informācijas un ekspertu centros. Būs nožēlojami, ja šīs vietas steigs aizpildīt citzemju speciālisti. Mums ļoti ātri un ļoti cītīgi jākļūst stipriem, jāsteidz apgūt visdažādāko projektu radīšanas mehānismus, jāveido institūcijas, kas šo māku sniegtu citiem.
Arvien biežāk nākas dzirdēt apgalvojumu, ka ES alternatīvas mums nav. Vai nu kopā ar pārējo Eiropu, vai… Tad varbūt laiks beigt šaubīties, bet jāsteidz gatavoties, lai 2004. gada 1. maijā Latviju prastu pēc iespējas kvalitatīvāk ieprojektēt jaunajā Eiropā.
