Lauksaimnieku ikdiena – SEG emisijas un tehnoloģijas

Zemnieki apspriež klimata ietekmes mazināšanu un pārtikas ražošanas modernizēšanu

Latvijas lauksaimniekiem jābūt gataviem jaunām saimniekošanas metodēm, ko nosaka prasības mazināt ietekmi uz klimatu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) tiešsaistes konferencē «Pārmaiņu neizbēgamība lauksaimniecībā – kā ieraudzīt jaunas iespējas un pielāgoties?» sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
«Modernizācija, mūsdienu tehnoloģiju izmantošana un datu vākšana, CO2 izmešu mērīšana kļuvusi par mūsu lauksaimnieku ikdienu,» pauda M. Cimermanis, kurš vienlaikus ir Bauskas novada Ceraukstes pagasta zemnieku saimniecības «Strautnieki» vadītājs.

Pārtika, koksne, nodarbinātība
CO2 ir galvenais globālās sasilšanas veicinātājs, tāpēc valstis, kurās domā par planētas nākotni, meklē paņēmienus, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas visās ražošanas un sadzīves jomās. Kā norādīja konferences dalībnieki, Latvija nav starp lielākajām piesārņotājām un uzskatāma par zaļu valsti, tomēr arī mums jāievēro Eiropas Savienības (ES) kopīgi formulētās zaļināšanas prasības.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs ievada uzrunā uzsvēra – ir svarīgi, «ko mēs katrs kā indivīds vai uzņēmējs darām, lai mazinātu ietekmi uz klimatu». Lauksaimniecība ir otrais lielākais CO2 emitējošais sektors, taču tas ražo pārtiku, ir vitāli svarīgs, tāpēc vajadzīgas pārmaiņas, skaidro amatpersona.
«Galvenais, lai būtu pieejama vispusīga analīze par SEG izmešu mazināšanu un netiktu ietekmēta ražošanas ilgtspēja. ES esam vienisprātis par šiem jautājumiem – nesamazināt pārtikas ražošanu un koksnes ieguvi, pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem un nodarbinātību lauku sektorā,» pauž R. Kronbergs, «jāpalielina pārtikas ražošanas jauda, nepalielinot SEG emisiju – tā ir ilgtspējības būtība. Zemniekiem jāuzņemas atbildība par mūsdienīgām sēšanas un stādīšanas metodēm, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kaitīgo organismu ilgtspējīgu apkarošanu, saimniecības stāvokļa kontroli un uzlabošanu.»
Ierēdnis norādīja, ka lauksaimniekiem tas nav nekas jauns, aicinot paļauties uz augu aizsardzības speciālistiem un zinātni, kā arī valdības izveidotajām komisijām, kur visas nozares kopā vērtēs klimata pārmaiņu mazināšanas sloga sadalīšanu.

Daudznozaru ražošana
Trīs prezentācijas vēstīja par lauksaimnieku pieredzi ražošanas dažādošanā un dabai draudzīgu metožu ievērošanā.
Nīderlandes bioloģiskās ražotnes «Organic farm ’t Schop» saimnieks Jans van den Breks atklāja 20 gadu pārmaiņas uzņēmuma pārstrukturizācijā un biznesa diversifikācijā. Viņa tēvs bijis piensaimnieks, bet tagad ražotnē saimnieko Jans ar sievu un dēlu. Pamata virziens ir lopkopība, saimniecības veikalā tirgo gan pašu saražoto, gan produktus no tuvējās apkārtnes 25 km rādiusā. Cits biznesa virziens ir komandas veidošanas nometnes, kurās gadā piedalās 11 tūkstoši apmeklētāju. Aktivitāte sarukusi pandēmijas gados, bet tagad atkal atjaunojusies, uzņēmumā nodarbina 22 cilvēkus. Apmeklētāji piedalās arī ēdiena gatavošanas un dārza kopšanas nodarbībās, vēstīts saimniecības interneta vietnē «hetschop.nl».
«Mums patīk ne tikai strādāt laukos, bet arī satikt cilvēkus, tāpēc izveidojām paralēlo virzienu ar komandas veidošanas treniņu grupu uzņemšanu. Visus barojam ar pašu produktiem,» stāsta Jans, «saimniecībā notiek iestāžu kontrole, taču esam pārliecināti, ka bioloģiskais ražošanas veids ir labākais cilvēkiem un videi.»