Īslīces pagasta iedzīvotājs trīs dēlu tēvs Jānis Turķis uz apsūdzēto sola sēdēja 20. novembrī rajona Tiesā. Viņš tika sodīts par cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem.
Īslīces pagasta iedzīvotājs trīs dēlu tēvs Jānis Turķis uz apsūdzēto sola sēdēja 20. novembrī rajona Tiesā. Viņš tika sodīts par cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem.
Jau sen Īslīces vidusskolas pedagogi manīja, ka Turķu ģimenē ir sadzīves problēmas. Viņi nebija apmierināti ar Alda un Mārtiņa vecāku vienaldzīgo attieksmi pret skolas prasībām. Zēni regulāri un bez attaisnojoša iemesla kavēja stundas, uz mācībām ieradās nesagatavojušies un neapkopti, viņu valodā nereti iespruka žargons. Skolas pārstāvji šīs ģimenes bērnu audzināšanas sakarā vērsās pie Īslīces pagasttiesas, apsverot iespēju vecāko puiku Aldi iekārtot internātskolā. Arī Turķu ģimenes kaimiņi nereti bija dzirdējuši vecāku skaļu izskaidrošanos, redzēja, kā tiek audzināti bērni.
Bez cieņas un mīlestības
Turķu ģimenes galvu Jāni par dzērāju neviens nesauca. Viņš, cilvēks ar vidējo izglītību, savā izpratnē cītīgi pildīja tēva pienākumus. Taču darīja to cietsirdīgi, bez cieņas un mīlestības. Varbūt arī tāpēc glāzīti biežāk pacēla sieva, kurai bija zudusi interese par savas mājas tīrību un labklājību. Dēlu audzināšanu viņa atstāja vīra ziņā. Māte neprata vai neuzdrošinājās atvases aizstāvēt pret vīra varmācību.
Varbūt laimīgāks jutās vecākais dēls Kaspars, kurš mācījās Pamūšas speciālajā internātskolā un pie ģimenes atgriezās tikai nedēļas nogalēs. Taču abi mazākie brāļi ik dienu pavadīja ģimenē, kur valda naids. Tas viņus bija padarījis gļēvus, neizlēmīgus, bailīgus, sakropļoja dvēseles. Dēliem bija liegta pat televizora skatīšanās, jo tas atradās vecāku istabā, kur atvases nedrīkstēja ieiet.
Par loģisku iznākumu J. Turķa bērnu «audzināšanā» var uzskatīt Īslīces pagasttiesas priekšsēdētājas L. Balašas iesniegumu policijai, ka J. Turķis fiziski ietekmē savus nepilngadīgos bērnus. Tādējādi pret šīs ģimenes galvu varētu sākt kriminālvajāšanu pēc Krimināllikuma 174. panta.
Atzīst sevi par vainīgu
Šī gada 5. oktobrī cietsirdīgais tēvs sadusmojās ne pa jokam. Iemesls bija mazsvarīgs, taču pietiekams kārtējam audzināšanas «pasākumam». Viņš bija ievērojis, ka vīna pudelei, kas atradās «aizliegtajā istabā», bija krities šķidruma līmenis. Tēvs atcerējās arī to, ka pirms divām dienām līdzīga aina bija vērojama motoreļļas pudelē. Tas bija pietiekams iemesls, lai lielākais puika vairākas reizes ar tēva smago dūri dabūtu pa galvu un muguru, drīz viņš bija notriekts zemē. Mazajam Mārtiņam tēvs izdomāja nežēlīgāku pārmācīšanas paņēmienu. Saņēmis bērnu aiz galvas, viņš to turēja gaisā un pēc tam piekāva. Šī eksekūcija bez sekām nepalika. Ģimenes ārste zēniem konstatēja vieglus miesas bojājumus asinsizplūdumu veidā un nekavējoties par to ziņoja pagasttiesai.
Tikai nonākot sabiedrības uzmanības lokā un sēdot tiesā uz apsūdzēto sola, Jānis Turķis vaļsirdīgi atzina savu vainu ģimenes priekšā un, dziļi nožēlojot izdarīto, solījās mainīt attieksmi pret saviem ģimenes locekļiem.
Tā kā J. Turķis agrāk nebija sodīts un vienīgais apgādāja ģimeni, Tiesa viņam piesprieda 100 stundu piespiedu darbus, kas jāizcieš nosacīti, ar sešu mēnešu pārbaudes laiku.
