Kopš šīs pirmdienas divas mazas meitenītes ir brīvas no savu vecāku varas. Viņām vairs nebūs jābaidās, ka vienas tiks ieslēgtas mājās – neēdušas, nosalušas, nemīlētas.
Kopš šīs pirmdienas divas mazas meitenītes ir brīvas no savu vecāku varas. Viņām vairs nebūs jābaidās, ka vienas tiks ieslēgtas mājās – neēdušas, nosalušas, nemīlētas.
Īsi pirms Ziemsvētkiem pie abām māsiņām ieradīsies cilvēki, kuri ir gatavi kļūt par viņu tēti un mammu. Svētkus visi kopā pavadīs Bauskā, pēc tam lidojums un gadu mija jaunajās mājās Francijā. Manuprāt, mazajām tas liksies kā sapnis. Pārāk skaists pēc visa iepriekš notikušā… Man patiešām gribas, kaut meitenītes pāridarījumus spētu aizmirst un lai šīs atmiņas neatgriežas pat karsoņa murgos.
Par to visu es domāju, kad pagājušajā ceturtdienā klausījos, kā 8. Saeimā deputāti centīgi deldēja laiku un vārdus, it kā aizstāvot bērnu tiesības. Lai sarežģītu adopcijas iespējas, ieviešot grozījumus likumā, tika pieprasīts sešu mēnešu pārbaudes laiks adoptētājam. Īpaši strikti tas attiecināts uz adoptētājiem ārzemēs, jo tā mūsu bērni tiekot nodoti tieši cilvēku tirgoņu rokās, sprieda varasvīri. Lai nu man piedod deputāte Silva Golde un Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, bet nespēju viņu vārdiem noticēt.
Nevaru saprast, kādas bērnu tiesības tādā veidā Latvijā tiek aizstāvētas. Vai tās ir tiesības augt ģimenē, kur mazulim jācieš no savu vecāku fiziskiem, morāliem pāridarījumiem vai vardarbības veida, ko sauc gluži vienkārši par atstāšanu novārtā? Vai tiek aizstāvētas bērna tiesības izaugt nemācītam, neārstētam un nemīlētam, tāpēc ka vecākus interesē tikai pabalsts ģimenei ar bērniem, ko maksā valsts? Kas tiek aizstāvēts? Tiesības nomirt, tēva vai mātes drauga piekautam? Tiesības nosalt mežā, bēgot no mājām? Tiesības dzīvot izgāztuvē? Tiesības izaugt bērnunamā, nezinot, kas ir mājas, iemācoties prasīt un saņemt, bet neprotot par sevi gādāt?
Ja tiešām tiek atbalstītas šīs tiesības, tad tā nav nekāda aizstāvība, bet gan visīstākā nežēlība un vardarbība no pašu likumdevēju puses.
Ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības likums, kuram pašam par sevi nav nekādas vainas. Ja vien Latvijas valsts pildītu savu daļu pienākumos pret ģimeni un bērniem, tiesību aizsardzības aizstāvji un kontrolieri savu varu varētu pielietot brīžos, kad notiktu kaut kas tiešām ārkārtējs.
Taču patiesībā ir gluži pretēji. Lepošanās ar to, ka bērnu pabalsts nu būs veselus sešus latus liels, man patiesībā liek nosarkt aiz kauna. Par savām kļūdām attieksmē pret bērniem un ģimeni neatkarīgā Latvija jau maksā un maksās vēl gadus sešus. Lauku skolās pirmās klases ir pustukšas, jo tie, kuriem vajadzētu iet pirmajās klasēs, gluži vienkārši nav piedzimuši.
Par laimi, balsojums šajā jautājumā Saeimā bijis saprātam labvēlīgs. Tika uzklausīts Valsts prezidentes priekšlikums. Iespējams, ka tiksim arī līdz īstām bērnu tiesībām.
