Vācijas pilsēta Drēzdene parasti asociējas ar pasaules nozīmes baroka arhitektūras pieminekli Cvingeru un mākslas darbu slavenajām kolekcijām.
Vācijas pilsēta Drēzdene parasti asociējas ar pasaules nozīmes baroka arhitektūras pieminekli Cvingeru un mākslas darbu slavenajām kolekcijām.
Visi arī zina, ka Otrā pasaules kara laikā pilsēta piedzīvojusi barbarisku bombardēšanu un gandrīz pilnībā tikusi «noslaucīta» no zemes virsas.
Stihiju izdevies savaldīt
Drēzdeni nesaudzēja arī šīs vasaras postošie plūdi, kad ūdens līmenis Elbā pacēlās par deviņiem metriem un pilsētas teritorijā upe kļuva gandrīz puskilometru plata. Televīzijas reportāžās varēja vērot stihijas savaldīšanu, jo draudēja applūst mākslas dārgumu glabātava – Cvingers. Tas ir Saksijas kūrfirstu reprezentācijas ēku ansamblis, kas celts 17. gadsimta beigās, sagrauts 1945. gadā un uzbūvēts no jauna pēc Otrā pasaules kara.
Pa ceļam uz Rietumeiropu Drēzdenē bieži mēdz piestāt arī Latvijas tūristu grupas. Šo izdevību mēs izmantojām vēlā rudenī. Iztēlē lolotās ainas par pilsētu – mākslas citadeli – izrādījās nedaudz pārspīlētas. Dažos mirkļos izzuda arī bažas par plū- du radītām nelaimēm. Elba bija atgriezusies vecajā gultnē, bet piekrastes nami stāvēja neskarti. Vienīgi izsūknētie kanāli un celtniecības tehnikas uzkrītošais daudzums Cvingera apkārtnē liecināja, ka plūdu seku likvidēšana vēl nav galā. Vietējās tūrisma firmas gide stāstīja, ka vasarā nācies evakuēt vairākas iestādes, kas atrodas Elbas lēzenajā krastā. To vidū arī reģiona slimnīcu, kas ir nozīmīgs medicīnisko pētījumu centrs.
Muzeji rada vilšanos
Cvingera ēku ansamblis, kurā izvietota gleznu galerija, ārēji neizskatās cietis plūdos, taču liela daļa muzeju kolekciju ir slēgta. Ieejas biļetes cenā (tā nebūt nav maza) ietilpst visu Cvingera ekspozīciju apskate, taču neviens nebrīdina, ka iespējams aplūkot tikai dažas.
Daudzus interesē tieši Rietumeiropas vecmeistaru glezniecības un grafikas kolekcijas, bet durvīm priekšā ir slēdzene. Protams, var iegriezties pulksteņu paviljonā, porcelāna ekspozīcijā, pētīt vācu klasiskās un modernās glezniecības paraugus. Personāls nekādās diskusijās neielaižas, bet zāļu uzraugi ar aizdomām nopēta katru vāciski nerunājošu tūristu. Šķiet, ka Drēzdenes mākslas «mekā» joprojām valda postpadomju gars, kas apmeklētājiem liedz justies atbrīvotiem.
Var diskutēt par atjaunotā ansambļa māksliniecisko kvalitāti. Celtnes gan izskatās autentiskas, taču tām nepiemīt senatnīguma aura. Droši vien pēc gadiem piecdesmit tādu pašu iespaidu radīs arī Rīgas Melngalvju nams.
Villas un aitu ganāmpulki
Vācu gide rādīja vienīgo Drēzdenes kvartālu, kas palicis neskarts pēc pilsētas sagraušanas. Efekts bija pārsteidzošs. Mēs nokļuvām klusā, gleznainā rajonā, kas nedaudz atgādina Mežaparku. Apbūvi veido gaišas, elegantas jūgendstila villas un kotedžas. Tāda esot bijusi Drēzdenes īstā «seja», skaidro pavadone. Daudzi kāro apmesties Drēzdenes prestižākajā rajonā, taču vienas villas cena esot vidēji seši miljoni eiro (ap trīs miljoniem latu).
Pēc līkumošanas pa bruģētām ieliņām nokļūstam Elbas krastmalā, kur skatienam atklājas īsta pastorāle – apmēram puskilometru platajā upes ieplakā ganās tūkstošiem aitu. Tā nav «dekorācija» tūristu pievilināšanai, bet vides saglabāšanas metode. Elbas krastmala 25 kilometru garumā ir valsts aizsargājams dabas objekts. Palieņu pļavās aitu ganības palīdz uzturēt dabisku mikrovidi, jo viena no industriālās Vācijas nelaimēm ir ekoloģiskā līdzsvara zudums. Pie Elbas neredz nevienu makšķernieku, jo šajā upē zivju tikpat kā nav.
Siers no visas pasaules
Katrs drēzdenietis ir ar mieru izstāstīt slavenās siernīcas vēsturi, kas izveidota pirms simt gadiem. Uzņēmīgi piepilsētas zemnieki izstrādājuši visai oriģinālu «biznesa plānu», pārvietojot govju ganāmpulkus uz Drēzdenes apbūves jaunāko daļu otrpus Elbai. Katru dienu klientu klātbūtnē brūnaļas tikušas slauktas, turklāt jebkurš piena pircējs varējis izvēlēties konkrētu govi. Lielfermai paplašinoties, īpašnieki izveidojuši arī siera ražotni.
Kūtis jau sen nojauktas, taču veikaliņš ir saglabājies. Tā sienas rotā 20. gadsimta sākumā ar roku apgleznotas flīzes. Mājīgajā tirgotavā var iegādāties ap 100 populārāko siera šķirņu no visas pasaules. Cenas ir ļoti samērīgas. Izcilas kvalitātes franču un itāliešu sieri Drēzdenē maksā krietni lētāk nekā to dzimtenē.
***
Fakti
Drēzdene ir Vācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Dibināta 1216. gadā, bijusi Saksijas hercogu rezidence.
Drēzdenē savulaik izgudroti alus pudeļu metāla korķi, tējas maisiņi, rakstāmmašīnas, fotoaparāti ar spoguļkamerām, putukrējums.
