Sals nežēlīgi knieba, tikai dažas vēja šūpotas laternas apgaismoja kāda Dzirnavu ielas Rīgā nama pagalmu, kad tajā pulcējās grāmatu draugi.
Sals nežēlīgi knieba, tikai dažas vēja šūpotas laternas apgaismoja kāda Dzirnavu ielas Rīgā nama pagalmu, kad tajā pulcējās grāmatu draugi.
Piedzīvojumi bērnus interesē
Pēkšņi spožās bengālijas ugunis apžilbināja pelēkos mūrus un klusumu pārtrauca svinīgi ievadvārdi: «Sveicu visus grāmatas «Gredzenu pavēlnieks» atvēršanas svētkos!» Tā sacīja apgāda «Jumava» valdes priekšsēdētājs Juris Visockis.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» grāmatizdevējs atzina, ka pusaudžu literatūrai visos laikos bijusi kopīga iezīme – vēlme uzzināt par piedzīvojumiem, kas ļauj īstenot viņu fantāziju. «Atceros, ar lielu aizrautību skolas gados lasījām «Smaragda pilsētas burvi», kur bija brīnumaini notikumi, fantastiski varoņi. Tagad, piemēram, stāstos par Hariju Poteru vide ir citādāka, tā pielāgojusies mūsdienām. Tagad tīņi noteikti lasa mazāk grāmatu nekā mēs savā laikā, jo viņiem ir ļoti daudz citu «kairinātāju»: televīzija, video, datori un internets. Tomēr šādi izdevumi kā «Gredzenu pavēlnieks» jauniešus pavērš atpakaļ pie grāmatām. Tas priecē,» stāsta J. Visockis.
Tulkotāja Ieva Kolmane ir piedalījusies Harija Potera piedzīvojumu latviskošanā, arī «Artēmijs Fauls» ir viņas tulkots. Tagad lasītāju vērtēšanai nodoti viņas stāsti par hobitu zemi «Gredzenu pavēlnieks». Šai grāmatai apgāds «Jumava» nākamgad izdos otro un trešo daļu. Tulkotāja atzīst, ka vissarežģītāk bijis latviskot daiļdarbā tēloto vidi – savdabīgo fantāzijas tautu – hobitus – un viņu zemi. Lielākās grūtības un reizē gandarījumu sagādājusi dzejas rindu tulkošana.
Labs ir tas, ko nevar pastāstīt
«Bauskas Dzīvei» tulkotāja Ieva Kolmane sacīja: «Šī nav tikai pusaudžu grāmata, tā arī nekādā ziņā nav bērnu literatūra. Tā ir īpaša lasāmviela visai ģimenei. «Gredzenu pavēlnieks» daudziem cilvēkiem kļūs par atslēgu, kas ver durvis uz brīnišķīgo grāmatu pasauli. Šeit salīdzinājumā ar «Hariju Poteru» raksturi ir spilgtāki un daudzslāņaināki, mazāk melnbalti. Šī grāmata ir tuvāka dzīvei.
Cilvēks ir tāds radījums, kas pārtiek no stāstiem. Tie var būt garšīgi, nebaudāmi vai pavisam intriģējoši un eksotiski. Džona Ronalda Rūela Tolkīna pasakainā epopejā «Gredzenu pavēlnieks» ir vieni no visgaršīgākajiem stāstiem, kādi jebkad ir pierakstīti. Labu stāstu no slikta var atšķirt tā, ka labu stāstu nav iespējams pārstāstīt. Tulkojot darbu latviski, sapratu, ka nespēju īsti pateikt, kas grāmatā notiek. Te ir viss un par visu, tā katram pašam jāizlasa.»
