Atklājas, ka arī priecīga ziņa ir laba ziņa. Turklāt pat 13. datumā un vēl piektdienā.
Atklājas, ka arī priecīga ziņa ir laba ziņa. Turklāt pat 13. datumā un vēl piektdienā. Tieši tāds bija astroloģiskais salikums, kad dziļā vakarstundā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā Eiropas Savienības galotņu konferencē desmit kandidātvalstis tika uzrunātas iestājai ES. Šampanieša glāzes vēl nebija izžuvušas pēc 21. novembra, kad Latvija tika uzaicināta NATO.
Ja referendums notiktu jau otrā dienā, pilsoņu vairākuma pozitīvs balsojums būtu nodrošināts. Taču līdz nākamā gada septembrim ļoti ilgi ejams un pa ceļam labie nodomi var apsūnot ar šaubām. Mani baida jau sāktā pārliecināšanas kampaņa, kas viru var vai nu pārsālīt, vai pārsaldināt. Kopenhāgenā poļi izspieda maksimumu, no kura kāds eiro miljons tika arī citām, mazākām kandidātvalstīm. 13. decembra notikumam bija gatavojušies no politikas izstumtie «ceļinieki» – sapirkuši šampanieti, iekārtojuši izstādi, kuras nosaukumā iepīti savienības nopelni – «Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību». Viss vēl nav zaudēts. Pavīdējusi ziņa, ka eksministrs I. Bērziņš nomainīs Latvijas vēstnieku Dānijā A. Baumani.
Kreiso spēku koordinators J. Jurkāns un padomjlaiku izlūks Ziemeļvalstīs N. Neilands no komentāriem pagaidām atturas, jo nav piepildījies paredzējums par neizpildītiem «mājas darbiem», kuri tikšot atprasīti pirms ielūguma iestājai NATO un ES. Šaubos, vai grūtais ceļš uz Eiropu paliks bez atskaņām PCTVL toņkārtā.
Gada nogales veiksmju ķēdē iekļaujas arī Sanda Prūša ekipāžas uzvara Pasaules kausā bobslejistu četrinieku sacensībās. Gandrīz vai jāatvainojas mūžīgajiem veiksminiekiem vāciešiem. Savukārt aptaujā par Eiropas gada cilvēku iebalsota dziedātāja Marija Naumova – skaista, talantīga un pārstāv minoritāti. Kāda jauka sakritība!
Rīgas Dome balsojot nolēmusi atļaut(!) galvaspilsētā novietot K. Ulmaņa pieminekli vietā, kur ilgus gadus stāvēja Ļeņins(!), turklāt «līdzi ņemot» arī Krievijas impērijas simbolu – ārējās izlūkošanas «tēva» Mihaila Bogdanoviča Barklaja de Tolli pieminekli –, kas jau dižojas Esplanādē. Vai mūsu pašcieņai tas nav par daudz?
Jaunajiem laikiem mēģinājuši pielāgoties «tēvzemieši», 14. decembrī notikušajā kongresā nomainot vadību. Pie apvienības stūres neizdevās nokļūt Rīgas domniekam, visai enerģiskajam V. Kalnozolam. Tomēr jaunā priekšsēža J. Straumes izraudzītajā valdē iederētos arī kāds urdītājs, lai «TB»/LNNK atkal neaizsnaustos un uzturētu nacionālo ideju, kuras dēļ apvienībai savulaik bija daudz atbalstītāju.
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N. Muižnieks laikraksta «Diena» slejās redzams smaidīgs – laikam saņēmis cerēto finansējuma daļu. Pilnībā piekrītu Jurija, acīmredzot krieva, teiktajam tajā pašā «Dienā»: «Nevajag celt ap šīm lietām paniku, un viss nokārtosies pats no sevis», kā tas, manuprāt, jau noticis un notiek mūsu pilsētā un rajonā.
Zemnieki ir sarūgtināti par jaunās valdības ministru nievājošo attieksmi pret laukiem, kas ejot rokrokā ar nekompetenci. Nesenās vēlēšanās izraudzītie tautas kalpi nebūt nemetas aizstāvēt zemniekus, bet dodas 21 dienas atpūtā pēc pusotra mēneša gara darba cēliena.
Svētīgus Ziemassvētkus!
