Šodien baušķeniece VILMA ŠUKEVICA pārkāps 80 gadu slieksni. Lielo jubileju Vilma ar mīļajiem radiem un bērniem ir iecerējusi svinēt pirmajos Ziemassvētkos, tieši tad Vilmas meitai Sarmītei ir dzimšanas diena.
Šodien baušķeniece VILMA ŠUKEVICA pārkāps 80 gadu slieksni.
Lielo jubileju Vilma ar mīļajiem radiem un bērniem ir iecerējusi svinēt pirmajos Ziemassvētkos, tieši tad Vilmas meitai Sarmītei ir dzimšanas diena.
Viņas dzimtai patīkot radoties un draudzēties. «Brālis dzīvo Rīgā. Esam pieraduši regulāri sazināties. Vismaz divas reizes nedēļā viens otram piezvanām,» teic jubilāre.
Jau trīs vasaras pēc kārtas tiekot rīkoti trīs ģimeņu salidojumi. To skaitā arī Modra Villas ģimene. «Kamēr vēl mēs, vecie, esam dzīvi, ļoti gribas satikties, gan jau arī jaunie pārņems iesākto tradīciju,» domā Vilma. Pērn visi braukuši uz Jaunpili, kur viņus sagaidījuši mūki. Bijis ļoti jautri. Jaukas emocijas Vilma guvusi mazdēla kāzās, kas notikušas Igates pilī. «Pat nevarēju iedomāties, ka tur ir tik skaista vieta, visapkārt ūdens,» atceras Vilma.
Jubilāre ar saviem radiem ļoti lepojas. Visiem mazbērniem esot augstākā izglītība, dēls strādājot Limbažu vidusskolā par direktoru, meitai Sarmītei darbavieta ir Bauskas bērnu bibliotēka. «Ja dzimst zēni, tas rāda, ka dzimta ir stipra,» apgalvo Vilma.
Daudz kas esot piedzīvots. Kādreizējā kolhozā «Komunārs» viņa strādājusi par slaucēju, pēc tam 22 gadus Bauskas slimnīcas ginekoloģijas nodaļā bijusi apkopēja. Visu darījusi ļoti rūpīgi. «Atceros, kā kolhozā komisija nāca pārbaudīt darbu. Brīnījās, ka manas govis var būt tik tīras – spīd un laistās. Ja katru dienu kopj, tā jābūt,» saka Vilma.
Dzīvē bijuši arī skarbi brīži. Leģionā ticis iesaukts Vilmas pirmais vīrs Elmārs. Tagad viņš dzīvo Kanādā. «Aicinu, lai brauc uz Latviju, bet grūti vecumdienās visu mainīt,» tā Vilma. Abi regulāri apmainoties ar vēstulēm. Elmārs sūtot viņai kasetes, kurās, ar sintezatoru piespēlējot pavadījumu, ir iedziedājis dažādas, arī Ziemassvētku, dziesmas. Intervijas laikā Vilma ļāva mums tās paklausīties.
«Ziemassvētkus ģimenē esam svinējuši katru gadu, arī eglīte mājās vienmēr ir smaržojusi. Jaunībā gājām ķekatās, visus kaimiņus apstaigājām, mājās pārradāmies tikai piecos no rīta. Miegs nāca, bet uz darbu vajadzēja iet. Žēl, ka mūsdienās ķekatās iešana vairs nav stipra tradīcija. Toreiz jau iepriekš izprātojām, kuros svētkos kurp dosimies ciemoties, arī Zvaigznes dienu svinējām,» tā jubilāre.
Vilmai atmiņā paliks tie jaukie Ziemassvētki, kad viņas vecmāmiņai bijusi 80. dzimšanas diena: «Pie mājas auga eglīte, tajā par godu vecmāmiņai salikām tieši 80 svecītes. Kad tās aizdedzām, bija ļoti saviļņojoši.» Iespējams, arī šajos svētkos Vilmas mīļie izdomās kādu pārsteigumu.
