«Gars ir plašs. Mēs varam lūgties no rīta līdz vakaram, garam, vienalga, pietiks vietas. Viss mūžīgais ir bezgalīgs.» Tāda ir vides mākslinieka Valdemāra Helmaņa pārliecība.
«Gars ir plašs. Mēs varam lūgties no rīta līdz vakaram, garam, vienalga, pietiks vietas. Viss mūžīgais ir bezgalīgs.»
Tāda ir vides mākslinieka Valdemāra Helmaņa pārliecība.
Izmanto oriģinālu pieeju
Pirms divām dienām Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā Valdemārs atklāja personālizstādi «Ledus. Saule. Ūdens».
Tas ir vizuāls vēstījums par kristietības pamatvērtībām – ļoti emocionāls, dziļš un patiess. «Ledus ir mūsu iesaldētās sirdis, saule – Jēzus gaisma, bet ūdens – dzīvā straume, ko saņemam no Jēzus, lai atkausētu sirdis,» izstādes koncepciju raksturo autors.
Šādu ekspozīciju Latvijā vēl nav gadījies redzēt. Mākslinieks dabā ir fotografējis ar ledu pārklātas virsmas. Pēc filmas attīstīšanas izgatavoti standartformāta attēli, autors turpinājis iedziļināties dabas veidotās abstraktajās līnijās un laukumos, kur saskatījis simbolu un tēlu neaptveramu daudzumu. Pēc tam atlasītie kadri digitālā fotodarbnīcā tiek palielināti un līmēti uz gludām virsmām. Valdemārs uzsver, ka viņš nav profesionāls fotogrāfs, kurš diendienā pieradis virtuozi spēlēties ar faktūrām un gaismēnām. Līdz šī gada pavasarim ar fotografēšanu viņš vispār neesot nodarbojies.
Peļķē ierauga svētgleznu
Mākslinieks stāsta par impulsu, kas mudinājis viņu pievērsties oriģinālai tehnikai: «Es vedu pastaigāties suni un skaitīju rožukroni. Daba bija iegrimusi saltā mierā, peļķes klāja ledus kārtiņa. Piepeši ledus spogulī ieraudzīju kaut ko neparastu – sasalums kārtu kārtām veidoja ovālus lokus, bet pašā centrā bija skaidri saskatāma Dievmātes figūra ar bērnu. Tas šķita kā brīnums, ko man atklāja Dievs, jo ar «miesas acīm» cilvēks to nespētu ieraudzīt. Pārnācu mājās, sāku skicēt, līdz tapa šī cikla pirmais un nozīmīgākais darbs «Svēteļu ikona». Es dzīvoju Aizkraukles rajona Ērberģes pagastā, Mēmeles krastā, manas mājas nosaukums ir «Svēteļi».
Pavasaris pagāja, pētot ledus rakstus dažādā apgaismojumā, saulē, gaisa temperatūras maiņās. Dažus laukumus skaldīju, lai pēc tam fotografētu, citus ledus gabaliņus liku kausēties saulē, vēl citus papildināju ar sarkanas, baltas un melnas krāsas triepieniem. Vienas kompozīcijas tapšanai reizēm nācās iztērēt pat divas fotofilmas.»
Būvē brīvdabas baznīcu
Valdemārs nejoko, sacīdams, ka viņa «mākslas akadēmija» ir evaņģēlijs, bet skolotājs – Jēzus Kristus. Ticībai viņš dedzīgi pievērsies pirms gadiem desmit. Valdemāra atgriešanās pie Dieva notikusi sāpīgu pārdzīvojumu ietekmē: «Toreiz man piederēja viena no pirmajām mākslas galerijām Rīgā. Strādāju ļoti labi apmaksātā darbā un varēju realizēt mecenāta tieksmes, iegādājoties ap 400 savu laikabiedru mākslas darbu. Savāktā kolekcija ugunsgrēkā sadega. Paliku tukšumā, labi varēju pārdomāt daudzus grēkus, lepnību un egoismu ieskaitot. Kopš uzticēju savu dzīvi Dievam, viss radikāli mainījās. Sapratu, ka kalpošu Viņam veidā, uz ko esmu aicināts – darināšu mākslas darbus, lai uzrunātu cilvēkus, stāstīšu viņiem par savu garīgo pieredzi, kas atklājusi jaunas dimensijas.»
Ērberģes pagasta «Svēteļos» Valdemārs veido brīvdabas baznīcu. Mājas tuvumā ir tapuši vairāki objekti, kas pārstāv Latvijā tikpat kā nezināmo «landārtu» jeb dabas mākslu, kad telpiskos veidojumos tiek izmantoti tikai vidē atrodami dabiski materiāli. Vasarā «Svēteļos» jau notikušas kristiešu nometnes un rekolekcijas. Mākslinieks nedzīvo, izolēts no pasaules. Katru otro nedēļu viņš dodas uz Rīgu, kur strādā mēbeļu salonā «Elīza».
Steidzamie un svarīgie darbi
Muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode teic, ka dažu dienu laikā izstādi «Ledus. Saule. Ūdens» apmeklējuši vairāk nekā 100 baušķenieku. Daži no viņiem savas izjūtas ir fiksējuši muzeja atsauksmju albumā.
Bauskas 1. vidusskolas 9. klases audzēkņi raksta: «Paldies par dvēselei sagādāto pārdzīvojumu. Apkārt ir tik daudz skaistuma, ko jūs palīdzējāt mums apjaust.» Turpat var izlasīt 10. klases jauniešu atziņas: «Jūsu fotogleznas mums mācīja saprast, cik Dieva pasaule ir krāšņa.» Ierakstus atstājušas arī Bauskas mākslas skolas meitenes un citi apmeklētāji.
Pirmssvētku dienu saspringtā ritmā varbūt ir vērts uz mirkli apstāties, iedziļināties teologa Čārlza Hammela vārdos: «Mēs ar nožēlu atzīstam, ka, veicot steidzamos darbus, esam pametuši novārtā svarīgos un kļuvuši par steidzamu darbu vergiem.»
Jau pēc pirmajiem izstādē «Ledus. Saule. Ūdens» pavadītiem mirkļiem kļūst skaidrs, kas mūsu dzīvē ir vissvarīgākais.
