Kas pievērsis ļaužu uzmanību Bauskā ziemās pirms 70 un vairāk gadiem. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikā pastāvēja valsts spirta monopols, līdz ar to stiprā alkohola tirdzniecība atradās valsts pārziņā.
Kas pievērsis ļaužu uzmanību Bauskā ziemās pirms 70 un vairāk gadiem
Pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikā pastāvēja valsts spirta monopols, līdz ar to stiprā alkohola tirdzniecība atradās valsts pārziņā.
No pārdotā degvīna un citu veidu reibinošo dzērienu cenas trīs procenti «atlēca» Kultūras fondam un tika izmantoti cēliem mērķiem.
Pirms 75 gadiem, 1927. gada beigās, Bauskas pilsētas Dome noslēdza līgumu ar Finanšu ministriju, uzņemoties «spirta un degvīna izdalīšanu Bauskā un apriņķī». Toreizējās Pils (tagad – Plūdoņa) ielas 48. namā tika ierīkots «Valsts spirta un degvīna izdales punkts». Tolaik tika tirgots 95% spirts un 40% degvīns 0,3 un 0,6 litru pudelēs. Pilsēta šo preci saņēma Bauskas dzelzceļa stacijā, nogādāja «izdales punktā», kur to par fiksētām cenām pārdeva vīna tirgotavām un traktieriem. 1927. gadā 0,6 litri degvīna maksāja Ls 2,55, 0,3 litri – Ls 1,32. Savukārt 0,6 litrus spirta varēja iegādāties par Ls 5,90, 0,3 litrus – par Ls 3.
No tās «izdalīšanas» arī pašai pilsētai bija savs labums. Līgumā paredzēts: «..punkta turētājs saņem atlīdzību no valsts 1,5 santīmi par katru vīna tirgotavām pārdotu un 2 santīmi par katru grādu pārdotu traktieriem spirta vai degvīna; par denaturēta spirta pārdošanu atlīdzība ir 4 santīmi par 0,6 litru pudeli un 2 santīmi par 0,3 litru pudeli; vienā 0,3 litru pudelē degvīna skaitās 0,975 grādi un vienā 0,3 litru pudelē spirta 2,315 grādi».
Ievērojot šos nosacījumus, Bauskas pilsēta 1927. gada decembrī nopelnīja Ls 306,67.
