Asari pamatoti atzīti par populārākajām zivīm. Daudzu makšķernieku pirmais loms bijis tieši asaris. Šoreiz – par asara uzvedību un ēdelību.
Asari pamatoti atzīti par populārākajām zivīm. Daudzu makšķernieku pirmais loms bijis tieši asaris. Šoreiz – par asara uzvedību un ēdelību.
Kur viens, tur arī citi
Asaris ir atrodams vai visās Latvijas ūdenskrātuvēs. Nelielus asarīšus nav problēma noķert pat ziemas sezonā. Makšķernieki bieži šķendējas, ka ķeras ti- kai «zupņiki». Lai noķertu lielus asarus jeb «panneniekus», nedaudz jāpazīst gan to daba, gan ūdenskrātuves gultnes reljefs. Lai gan asaris ir pieskaitāms plēsoņu zivīm un daudzi uzskata, ka, tos makšķerējot, iebarošana nav vajadzīga, tomēr derētu āliņģī iemest kādu delikatesi, piemēram, trīsuļodu kāpurus. No tiem asari nespēs atteikties pat tad, ja būs paēduši.
Kurā vietā meklēt asaru baru? Vēlos rudeņos asari pulcējas grupās, tāpēc tajā vietā, kur izmakšķerēts viens asaris, iespējams izvilkt arī citus. Rīta un vakara stundās asaru bari uzturas tuvāk krastam, bet dienā tos vajadzētu meklēt ūdenskrātuves dziļumos.
Bieži vien ledū tiek urbts caurums pie cauruma, bet cerētā loma nav. Nevajag uztraukties, jo asari ir ziņkārīgi, tie pa ezeru ceļo. Gadās, ka pie it kā «tukša» āliņģa ķeras tādi asari, ka prieks. Dažkārt ieteicams nomainīt dziļumu vai pat mormišku un tās spēli, jo kaut ko jau ziņkārīgais un ēdelīgais asaris tomēr vēlēsies. Vēl gribētu ieteikt uz mormiškas āķa vai auklas uzvērt izolācijas vada gabaliņu vai pāris sīku pērlīšu. Interesantas pērlītes esmu ievērojis vairākos makšķernieku veikalos. Iespējams, ka daži copmaņi nesapratīs, ko nozīmē mainīt «mormiškas spēli». Tas ir tāpat kā ar mūzikas instrumen- tu, kurš jānoskaņo attiecīgai notij. Lai mainītu spēli, jāmaina arī aukliņa. Jo tievāka aukliņa, jo vairāk mormiška līdzināsies kukainītim.
Delikateses uzglabā kartupelī
Asaru ķeršanai lieto dažādu veidu žibuļus. Iecienītākie ir neliela izmēra žibulīši ar ielodētu vienžubura āķi vai brīvi karājošos trīsžuburu āķi. Žibuļu vienžubura vai trīsžuburu āķi ieteicams nomaskēt ar spilgti sarkanas vilnas dzijas vai spalvu pušķīti. Šis pušķītis asariem rāda, ka kāda maza raudiņa vai vīķīte ir atradusi lieliskus tārpiņus, asaris to nevar pārdzīvot un noteikti dodas nogaršot.
Atcerieties, ka 200 gramu smags asaris uzvedas tā, it kā svērtu veselu kilogramu! Aukliņas diametrs ir tikai 0,12 milimetru, ja darbojaties ar mormišku. Ja izmantojat žibuli, tad nav vajadzības lietot resnāku aukliņu par 0,15 milimetriem.
Daudzi makšķernieki ir neziņā, kā labāk iegūt un uzglabāt asaru delikateses: trīsuļodu kāpurus un sānpeldes. Manuprāt, vislabāk tos uzglabāt lielā, uz pusēm pārgrieztā kartupelī. Vienai pusītei ir iztukšots vidu- cis, bet otra noder kā vāciņš. Šo tārpu «kastīti» vēlams turēt vēsā vietā.
Sānpeldes uzglabāšanas ziņā ir daudz kaprīzākas par ķikuriem. Tām nepieciešama speciāla koka kastīte, kurā ir nedaudz ūdenskrātuves dūņu. Kastī- tei noteikti jāatrodas ledusskapī. Turklāt dūņām jābūt no tās ūdenstilpes, no kuras ņemtas sānpeldes. Šādi tās var glabāt aptuveni nedēļu. Labus lomus var gūt ar plaucētām sānpeldēm. Parasti daru tā: marlē ieberu sānpeldes, aptuveni uz piecām sekundēm tās ielieku verdošā ūdenī, drīz tās kļūst sārtas. Nedaudz apžāvētas, sānpeldes ir gatavas likšanai uz āķa. Jāatceras, ka nedrīkst iegūt vairāk par 100 gramiem sānpelžu.
***
Pasmaidīsim!
Divi copmaņi sēž upes krastā un sūrojas, ka zivis vairs nekožas kā agrāk. Viens saka: «Vai varat iedomāties, kolēģi, pirms trīsdesmit gadiem pie šīs pašas upes es liku tārpu uz āķa, pagriezies ar muguru pret ūdeni, lai zivis man neizkamptu to no rokām!»
