Pirms 65 gadiem 1. janvāra pirmajā stundā pasaulē nākusi ANNA PANCE. Tomēr pasē un citos datos viņai joprojām kā dzimšanas datums ir minēts 3. janvāris.
Pirms 65 gadiem 1. janvāra pirmajā stundā pasaulē nākusi ANNA PANCE. Tomēr pasē un citos datos viņai joprojām kā dzimšanas datums ir minēts 3. janvāris.
Pie Annas Codē viesojāmies vecajā gadā, kurš viņai neesot sagādājis daudz priecīgu brīžu. «Grūti saprast, kā dzīvē tā var būt, ka man tuvajiem cilvēkiem ir ļoti grūti gājis. Laikam tas ir liktenis, kuram nav iespējams pretoties.
Vienai no manas mammas māsām bija smaga plaušu kaite, otru sakoda traks suns, māmuļai bija jāmocās ar krītamo kaiti. Man un brāļiem daudz vajadzēja strādāt, braucām mežā, gādājām malku, jo mūža nogalē mammiņa vairs nevarēja pastaigāt,» sūri teica jubilāre.
Anna pieradusi smagi strādāt. 18 gadu vecumā viņa tik nopietni saslimusi, ka pēc tam gandrīz no jauna bijis jāmācās staigāt. Pavisam agri apprecējusies, bet tas nav bijis Annas īstais cilvēks. Visu, ko nopelnījis, viņš nodzēris, un pēc pāris gadu cīniņiem nācies šķirties. Veiksmīga nav bijusi arī otrā laulība, atzīst jubilāre. Viņai vajadzējis daudz pūlēties, lai dēli Ivars un Agris citu bērnu vidū nejustos nabadzīgi. Anna strādājusi kolhozā par slaucēju un kopusi 55 govis. Caurvējā un smagumus ceļot iemantotas dažādas kaites.
«Arī vecumā ir grūti. Man pieder puse mājas, bet otrā pusē dzīvo kaimiņš, pie kura bieži viesojas pudelesbrāļi. Viegli nav sadzīvot, bet kur lai vecumdienās eju? Arī veselība ir švaka, gadās, ka vasarā ravējot kļūst ar sirdi slikti. Turpat vagā kādu brīdi paguļu un strādāju tālāk. Dzīvojam kopā ar brāli, kurš ir invalīds,» tā A. Pance.
Annai ir gotiņa, varētu jau pārdot, bet kā tad bez brūnaļas laukos? Griboties arī palīdzēt dēliem un mazbērniņiem.
«Lielākais gandarījums man dzīvē ir dēli. Esmu viņiem iemācījusi kārtību, abi strādā. Ik pēc pāris dienām viņi mani apciemo. Liels prieks par mazbērniņiem, īpaši, kad viņi ieskrien iekšā un samīļo vecmāmiņu,» teic jubilāre.
