13. decembra vakarā Latvija un vēl deviņas kandidātvalstis saņēma uzaicinājumu pievienoties 15 jau esošām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
13. decembra vakarā Latvija un vēl deviņas kandidātvalstis saņēma uzaicinājumu pievienoties 15 jau esošām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tā bija smaga, tomēr veiksmīga diena, sarunā ar reģionālo avīžu žurnālistiem atzina ārlietu ministre Sandra Kalniete. Viņa sacīja: «Ir paveikts apjomīgs darbs. Tagad jāpaceļ acis no papīra lapām un skaitļu kolonnām. Mēs esam strādājuši ne tikai šo miljonu eiro dēļ, ko Eiropa mums apņēmusies piešķirt, bet arī mērķim – atvest Latviju Eiropā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Baltijas asamblejā tapa ideja par Baltijas ceļu. Tolaik mēs ticējām, ka tas mūs atvedīs atpakaļ Eiropā. Nu šis ceļš ir noslēdzies.»
Paužot gandarījumu par paveikto, ārlietu ministre uzsvēra, ka svētku izjūtai un optimismam ir jāpāraug lielos un atbildīgos darbos. Pavisam drīz mums visiem, līdzīgi kā 1990. gadā, būs jāizlemj, vai turpināt iet pa šajās dienās nosprausto Eiropas ceļu. Jau tagad jāsāk domāt un strādāt, gatavojot referendumu, turklāt šim darbam jābūt ar vienu mērķi – iedzīvotājiem pozitīvi jānobalso par iestāju Eiropas Savienībā.
Nav jākautrējas no jautājumiem
Latvijas iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris skaidroja 13. decembrī valdošās saspringtās gaisotnes iemeslus, vēstot arī, ka Polija nebūt nav tāda ieguvēja, kā paši poļi deklarē. «Latvija šajās iestāšanās sarunās nav zaudētāja. Mums bija cita stratēģija un taktika,» teica A. Ķesteris.
Jau pirmajos gados Latvija, pieprasot ļoti daudzus pārejas periodus, ieguva godīgas valsts reputāciju, kas palīdzēja turpmākajās sarunās. A. Ķesteris skaidroja, ka Latvijai, piemēram, piena ražošanas kvota, salīdzinājumā ar pirmo ES piedāvājumu ir piešķirta par 40 procentiem lielāka. Tas panākts, jo mūsu pieprasījums izstrādāts tik pārdomāti, ka komisijai nav bijis iemesla to noraidīt. A. Ķesteris arī vēlēja iestāšanās sarunu rezultātus vērtēt ļoti rūpīgi, izskaidrojot gan ieguvumus, gan zaudējumus. Iedzīvotājiem nav jākautrējas žurnālistiem uzdot jebkādus jautājumus.
Zemniekiem būs atbalsts
«Eiropas Savienībā lauksaimniecība ir identitātes un kultūras lieta, tādēļ daudz kopējās naudas tiek tērēts vidējo un sīko saimniecību uzturēšanai. ES lauksaimniecības politika vērsta uz zemniecības kā kultūrvēsturiskā simbola saglabāšanu,» apgalvoja A. Ķesteris. Ārlietu ministrijas sagatavotā informācijā vēstīts, ka 2004. gadā, Latvijai iestājoties ES, zemnieki varēs saņemt tiešos maksājumus 55 procentu līmenī (nevis 25 procentus, kā sākumā piedāvāja ES). Patlaban Latvijā subsīdijas saņem apmēram desmit tūkstoši saimniecību.
Tiešos maksājumus pēc Latvijas iestāšanās ES saņems visas saimniecības, kas apstrādā kaut vienu hektāru un audzē kaut vienu lopu. Piemēram, laukaugu sektorā subsīdijas pašlaik ir 15 latu par hektāru, sākot no 15 hektāriem. 2004. gadā, Latvijai esot ES, tās būs 50 latu, sākot no viena hektāra.
Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze sarunā ar reģionālajiem žurnālistiem skaidroja, ka to cilvēku, kas saņems ES naudu, būs vairāk nekā zemnieku, kas pašlaik iegūst līdzšinējās valsts subsīdijas. Daudzie ES plānotie atbalsti pienākas arī naturālajām un pusnaturālajām saimniecībām. Lai šo naudu saņemtu, respektīvi, prastu pareizi sakārtot nepieciešamos dokumentus tās iegūšanai, liels darbs jāveic lauku konsultatīvajiem dienestiem.
Jau varam iesaistīties procesos
Līdz ar sarunu pabeigšanu no ES puses nebūs tiesisku šķēršļu iestāšanās līguma parakstīšanai. Tā izstrāde sākta jau 2002. gada maijā, un to varētu pabeigt sagatavot sešās nedēļās pēc sarunu noslēgšanas. Paredzams, ka līgums tiks parakstīts 2003. gada pavasarī, pēc tam, kad to būs akceptējis Eiropas Parlaments. Tādējādi, sākot no 2003. gada 1. aprīļa, Latvijai kā nākamajai ES dalībvalstij tiks piešķirts novērotājas statuss ES institūcijās: visās komitejās, visās Eiropas Komisijas vadītās komitejās un Eiropas Parlamentā. Novērotājas statusa iegūšana piešķir tiesības un pienākumus piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procedūrās, ļaujot Latvijai ietekmēt ES lēmumus to tapšanas procesā. Latvijas pārstāvji, sākot no 2003. gada 1. aprīļa, piedalīsies 95 ES Padomes un Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās.
***
Skaidrojums
Latvijas ieguvumi un zaudējumi, 2004. gadā kļūstot par ES dalībvalsti
1. sadaļa «Brīva preču kustība»
Ieguvumi
Ražotājiem neierobežota pieeja lielajam ES tirgum, kas pēc paplašināšanās aptvers 500 miljonus iedzīvotāju.
Preču klāsts kļūs lielāks, tāpēc sīvas konkurences apstākļos ražotājiem būs jādomā par zemākām cenām un labāku kvalitāti, no kā ieguvēji būs patērētāji.
Brīva preču kustība samazina ražošanas un realizācijas izmaksas, jo ir liels tirgus, kur spēkā vienoti preču ražošanas standarti, drošības, marķēšanas un ekspluatācijas uzraudzības prasības.
Zaudējumi
Brīva preču kustība tikai daļēji var tikt attiecināta uz lauksaimniecības precēm, jo ES katrai valstij ir noteiktas ražošanas kvotas.
Latvijas ražotājiem var rasties grūtības izturēt ārvalstu preču konkurētspēju.
Tiem, kas ražo preces, kurām jāatbilst ES noteiktiem standartiem un tehniskajiem parametriem, to ievērošana var prasīt papildu izdevumus. Tas savukārt var ietekmēt cenu kāpumu.
Sagatavojusi Ārlietu ministrija
