SIA «Aips» dienā veic ap 80 reisu uz Rīgu un atpakaļ, Bauskā pietur arī daži tranzītreisu autobusi.
SIA «Aips» dienā veic ap 80 reisu uz Rīgu un atpakaļ, Bauskā pietur arī daži tranzītreisu autobusi.
Tomēr joprojām netrūkst cilvēku, kuri uz galvaspilsētu labprāt traucas, sēdot nelegālo pārvadātāju automobiļos.
Autotransporta uzņēmumi valstij nodokļos gadā samaksā daudzus tūkstošus latu, taču nelegālie pārvadātāji visu peļņu paņem sev, protams, daļu naudas atlicinot savu braucamrīku tehniskai uzturēšanai, degvielai.
Pats labprātīgi atzinās
Pērn Bauskas rajona Tiesā skatītas četras lietas, kurās pie administratīvās atbildības saukti nelegālie pārvadātāji. Trijos gadījumos personas attaisnotas, lietas izbeigtas, vienam šoferim piespriests naudas sods. 2002. gada janvārī policija aizturēja M. K. brīdī, kad viņš degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Statoil» teritorijā no vieglā automobiļa izlaida kārtējos pasažierus un saņēma no viņiem maksu par braucienu. Paskaidrojumā policijai M. K. rakstīja: «Savu vainu atzīstu. Veicu pasažieru pārvadāšanu bez speciālas atļaujas. To daru regulāri jau vairākus gadus. Bez manis šādu nelikumīgu pārvadāšanu veic vēl vairāki šoferi. Esmu brīdināts par to, ja turpināšu šādu pasažieru pārvadāšanu, mani var saukt pie kriminālatbildības. Paskaidroju, ka vairāk šādas darbības bez atļaujas neveikšu.»
Tiesa janvārī nolēma atzīt M. K. par vainīgu un piesprieda 220 latu naudas sodu. «Bauskas Dzīve» pirms dažām dienām sazinājās ar M. K., kurš apliecināja, ka turpinot pārvadāt pasažierus, bet tagad to darot oficiāli. Auto esot noformēts kā taksometrs, izsniedzot arī čekus, viņš tagad strādājot godīgi un problēmu neesot. Vai tiešām viss notiek tik kārtīgi, kā stāsta autovadītājs, tas jāuzrauga attiecīgām valsts amatpersonām.
Savu vainu noliedz
Pagājušā gada rudenī policijas darbinieki veica vairākas operācijas, lai aizturētu nelegālos pārvadātājus. «22. oktobrī Rīgas autoostā nepazīstams vīrietis, kā vēlāk izrādījās, tas bija O. L., piedāvāja par maksu mani aizvest uz Bausku,» rakstīts policijai iesniegtā ziņojumā. «Man un vēl vienai sievietei tika norādīts uz vienu no sarkanas krāsas mikroautobusiem, kas stāvēja netālu no autoostas. Tajā jau sēdēja seši cilvēki. Iebraucot Bauskā, šoferis pēc pasažieru pieprasījuma apturēja mikroautobusu Pionieru ielā, kur, iepriekš samaksājot, izkāpa trīs cilvēki. Tad auto piebrauca pie DUS «Statoil», kur, arī iepriekš samaksājot, izkāpa pārējie pasažieri. Brīdī, kad šoferis saņēma no braucējiem naudu, viņš tika aizturēts un nogādāts policijā.»
Līdzīgus pārkāpumus policijas darbinieki konstatēja vēl diviem pārvadātājiem. Paskaidrojumos Tiesai viņi savu vainu noliedza. Viens pat vēstīja, ka Rīgā pasažieri paši lūguši atvest viņus uz Bausku. Tiesas lēmumi visos gadījumos ir attaisnojoši, lietas izbeigtas, un personas nav sodītas. Tiesnese I. Andžāne lēmumā raksta: «O. L. tiešām vedis pasažierus no Rīgas uz Bausku, bet tas ir vienreizējs gadījums, pats naudu nav pieprasījis.
Noklausījusies O. L. paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, atrodu, ka lietā nav savākti pietiekami pierādījumi tam, ka O. L. regulāri un sistemātiski nodarbotos ar pasažieru pārvadāšanu, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrācijas vai attiecīgas atļaujas. 20. oktobrī konstatēto personu atvešanu no Rīgas uz Bausku nevar uzskatīt par uzņēmējdarbību, jo tam bijis gadījuma raksturs.» Tā spriež Tiesa. Patiesībā atšķirība starp janvārī un rudenī konstatētiem pārkāpumiem ir vien tāda, ka M. K. pats atzina savu vainu, par ko arī samaksāja sodu, bet oktobrī aizturētās personas vainu noliedza.
Ar vienu reizi nepietiek
Tiesnesis Aigars Sniedzītis sarunā «Bauskas Dzīvei» sa- cīja, ka ar apgalvojumu «visi zina, kā strādā nelegālie pārvadātāji», nepietiek. Nepieciešami policijas savākti pierādījumi par regulāru pasažieru pārvadāšanu. Šādi fakti jākonstatē vairākas reizes pēc kārtas, tad arī Tiesa varēs lemt par personu sodīšanu.
SIA «Aips» direktors Uldis Kolužs, iepazinies ar šiem Tiesas lēmumiem, atzina tos par absolūti «bezzobainiem». «Lietas, kuras nonāk līdz Tiesai, netiek pienācīgi stingri izvērtētas. Liecību par nelikumīgu pasažieru pārvadāšanu ir ļoti daudz. Tās varbūt vienīgi nav juridiski precīzi formulētas.» Tiesību sargājošām instancēm būtu jāizrāda lielāka vēlme sodīt nelegālos darboņus, nevis jārod jebkāds veids, kā viņus attaisnot. U. Kolužs arī apliecināja, ka šī nodarbe notiek joprojām, pasažierus ved arī dažas no tām personām, kuras Tiesa ir attaisnojusi.
