Mūsu valstij ir politiskas programmas par iestāšanos NATO un ES, bet nav valstiski formulētas latviskas ideoloģijas programmas.
Mūsu valstij ir politiskas programmas par iestāšanos NATO un ES, bet nav valstiski formulētas latviskas ideoloģijas programmas. Ļoti maz runājam par Latviju un savas tautas vēsturi, par okupāciju. Plašsaziņas līdzekļi šim jautājumam pievērš uzmanību tikai valsts svētkos.
Mēs, vecākā paaudze, kas esam dzimuši pirms PSRS okupācijas, pavisam citādāk skatāmies uz latvisko audzināšanu. Tolaik, tas ir, pirmsokupācijas perioda laikrakstos bija ļoti daudz rakstu saistībā ar valsts svētkiem un tie bija nesalīdzināmi svinīgāki, patriotismu veicinošāki par tagad lasāmām publikācijām.
Par to grūtāk spriest ir tai paaudzei, kas dzimusi okupācijas laikā. 50 padomju okupācijas gados ir uzaugušas divas trīs paaudzes, kuras jau no bērnības tika audzinātas komunistiskās propagandas un lielkrievu šovinisma garā. Gadiem ilgi nebija dzirdami patiesi vārdi par Latvijas valsts un tautas vēsturi. Arī šodien nav taisnība tiem, kuri uzskata, ka patriotiskā audzināšana nav savienojama ar mūsdienu valsti.
Ļoti aktuāla pašlaik ir patriotisma audzināšana skolās. Manuprāt, lielāku iniciatīvu vajadzētu parādīt mācību iestādēm pašām. Skolotājiem, mācot Latvijas valsts un latviešu tautas vēsturi, jāsniedz ne tikai zināšanas, bet arī jāmēģina raisīt emocijas. Ir tik daudz faktu, lieliskas literatūras!
Bieži vien ir neērti skatīties televīzijas pārraides un klausīties radio, jo aptaujātie jaunieši neko nespēj atbildēt uz jautājumiem par Latvijas vēsturi. Tāpēc skolām vajadzētu organizēt ne tikai dažādas ekskursijas, bet apmeklēt, piemēram, Okupācijas muzeju Rīgā. Manā rīcībā ir informācija, ka šeit bijuši tikai dažu Bauskas rajona skolu audzēkņi. Muzejā var daudz ko uzzināt par PSRS plānveida genocīdu pret latviešu tautu, par čekas briesmu darbiem utt. Šāds Okupācijas muzeja apmeklējums būtu visīstākā vēstures stunda skolu jaunatnei un arī pedagogiem.
Patriotisko audzināšanu skolās veicina arī Daugavas Vanagu vanadzēnu kustība. Diemžēl arī šis darbs nav izvērsts Bauskas rajona skolās. Labs piemērs ir Ceraukstes pagasta Griķu pamatskola, kur darbojas 18 vanadzēnu liela kopa (skolas direktore Guna Gausiņa, vanadzēnu vadītāja Inita Gilberte). Šīs mācību iestādes vanadzēni vadīja, piemēram, Lāčplēša dienas un Latvijas valsts proklamēšanas 84. gadadienas svinības Ceraukstes tautas namā. Svētkos piedalījās Griķu pamatskolas audzēkņi, pedagogi un vietējie iedzīvotāji.
Arī valsts iestādēm ir jālemj, kā veicināt patriotismu. Vispirms par to būtu jādomā Izglītības un zinātnes ministrijai, kurai būtu jāizstrādā rekomendācijas skolām. Lai paustu patiesību, latviešiem beidzot ir jāpaceļ vēstures aizkars. Tad varbūt mūs sapratīs gan Eiropā, gan arī citur.
