Piedāvājam jaunu rubriku «Dzīves telpa». Droši vien katrs šo jēdzienu uztver citādāk. Daudziem dzīves telpa asociējas ar mājīgu vidi un mīļiem priekšmetiem, bet daži uzskata, ka apzīmējums skar gluži nemateriālas lietas.
Piedāvājam jaunu rubriku «Dzīves telpa». Droši vien katrs šo jēdzienu uztver citādāk. Daudziem dzīves telpa asociējas ar mājīgu vidi un mīļiem priekšmetiem, bet daži uzskata, ka apzīmējums skar gluži nemateriālas lietas. Taču savu dzīves telpu katrs cenšas kopt, iekārtot un paplašināt.
Laukumos sadalīts aplis
Baušķeniece Inta Ozola sarunu sāk ar zīmēšanu. Vispirms tiek uzvilkts aplis, tā centrā iezīmējot nelielu laukumiņu. Pēc tam apli Inta sadala līdzvērtīgās daļās. Zīmējumu papildina komentārs: «Tā ir mana iekšējās dzīves telpa. Viducī atrodas materiālā pasaule. Tai es nepiešķiru lielu nozīmi, tomēr bez naudas, apģērba un ēdiena iztikt nevar. Riņķa laukuma segmentos esmu ierakstījusi sev ļoti nozīmīgas lietas. Tie ir ceļojumi, mūzika, glezniecība, grāmatas un teātris. Noteikt prioritātes būtu grūti, jo viss man ir vienlīdz svarīgs un veido garīgu satvaru. Ja laukumus iekrāsotu, tad daži toņi būtu ārkārtīgi spilgti, bet citi – mazliet blāvāki.»
Zinātkāre nemazinās
Inta Ozola ir pensionēta ārste. Viņa uzskata, ka harmonisku dzīves telpu palīdz uzturēt stingri ētikas principi. Tos var apgūt tikai ģimenē. Piezīmju bloknotā Inta ierakstījusi savu vecāku atziņas. Jokojot viņa tās dēvē par «baušļiem». Svarīgām kategorijām esot jābūt skaidri formulētām, jo tas palīdzot izvairīties no juceklīgām domām un rīcības.
Raksturīgākā Intas Ozolas personības iezīme ir zinātkāre. Ārste nepiekrīt, ka, laikam ritot, tā mazinās: «Man ārkārtīgi patīk mācīšanās process. Ne jau diplomi un sertifikāti ir svarīgi, bet gan katrs mirklis, kad uzzini vai atklāj ko jaunu. Tieši tāpēc ceļojumiem manā dzīvē ir tik liela nozīme. Emocionālais impulss dažreiz saglabājas ļoti ilgi. Kāda garāmslīdoša asociācija var negaidot uzburt atmiņā saglabātos tēlus. Visvairāk mani iespaidojusi Norvēģija. Man ir laimējies būt arī eksotiskās valstīs, kā, piemēram, Indijā, Sīrijā, Libānā.»
Nevar iztikt bez grāmatām
Ja ārzemju ceļojumiem trūkst naudas, Inta ar dzīvesbiedru dodas izbraukumos pa Latviju. Ozolu ģimenei ir īpašs rituāls ik gadu Ziemassvētkos apmeklēt Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tur ārkārtīgi labi jūtoties arī Intas bērni un mazbērni.
Ārstei šķiet, ka cilvēkam ir nepieciešams daudz mazāk mantu, nekā pieņemts uzskatīt. Bez atskaņotāja un mājas bibliotēkas Inta Ozola gan nevarētu iztikt. Viņa kļuvusi par ļoti cītīgu Bauskas Centrālās bibliotēkas apmeklētāju, jo labas grāmatas maksā pārāk dārgi, lai varētu tās iegādāties. Ārste lasa visu, izņemot detektīvus, fantastiku un «vieglos» romānus. «Tā ir kolosāla sajū- ta, kad grāmatā izdodas atrast apstiprinājumu savām domām! Man patīk vērtēt un analizēt izlasīto, vispārināt atziņas. Nekas cits, izņemot domu pasauli, man nepieder, tāpēc es ļoti saudzīgi izturos pret šo vērtību,» teic Inta.
Ilgojas pēc operas
No visiem mūzikas žanriem ārstei vismīļākā esot opera. Nekavējoties viņa nosauc «favorītes» – operas «Karmena» un «Traviata». Lai neradītu izbrīnu par tik atšķirīgiem skaņdarbiem, Inta precizē: «Ārēji es varbūt šķietu diezgan skarba, taču man piemīt arī sentiments. Opera «Traviata» ļoti spēcīgi aizskar jūtu «stīgu».» Pat viskvalitatīvākie ieraksti nespējot aizstāt «dzīvas» mūzikas baudījumu.
