Apmēram pēc 300 lappušu izlasīšanas beidzot kļūst skaidra arī romāna pamatdoma. Tā ir spēja piedot un uztvert cilvēku ar visām vājībām un kļūdām.
Apmēram pēc 300 lappušu izlasīšanas beidzot kļūst skaidra arī romāna pamatdoma. Tā ir spēja piedot un uztvert cilvēku ar visām vājībām un kļūdām. Citādi varētu šķist, ka lasāmgabals sastāv vienīgi no tīksmināšanās par liktenīgo vīrieti – «vientuļo ērgli», kurš lidmašīnas mīl vairāk nekā sievietes. Romāna galvenā varone gluži kā apmāta tiecas apprecēt «ērgli», taču viņš diezgan virtuozi izvairās. Tomēr mīlētāju ciešanas nepārliecina, jo tās ir samākslotas un reizumis pat uzbāzīgas.
Grūti saprast, ar ko Daniela Stīla spēj piesaistīt auditoriju, jo viņas bestselleri ir apbrīnojami līdzīgi cits citam. Īpaši veikli autore iemanījusies manipulēt ar liktenīgu un neatvairāmu vīriešu tipāžiem. «Vientuļais ērglis» varētu noderēt divos gadījumos – ja galīgi nav, ko lasīt, vai tad, ja apnikušas pārāk filosofiskas un nopietnas grāmatas.