«Bauskas Dzīve» sāk jaunu publikāciju kopu, kuras veidošanā aicina piedalīties avīzes lasītājus, mūsu rajona iedzīvotājus, un arī bijušos baušķeniekus, kuri ir saglabājuši vecas fotogrāfijas.
«Bauskas Dzīve» sāk jaunu publikāciju kopu, kuras veidošanā aicina piedalīties avīzes lasītājus, mūsu rajona iedzīvotājus, un arī bijušos baušķeniekus, kuri ir saglabājuši vecas fotogrāfijas.
Seno dienu fotoliecības taču atklāj daudz interesanta un nezināma, īpaši jaunākai paaudzei. Lūgums visiem, kuri gatavojas pārlūkot albumus, izvēlēties fotoattēlus, kuri nav pavisam izdzisuši. Saprotam, ka laika ritumā kvalitāte zūd, tomēr ir svarīgi, lai avīzē varētu ievietot saskatāmas personas un notikumus.
Paldies baušķeniecei Brigitai Orlovai, kura pirmā redakcijai iesniedza gadu gaitā padzisušu, bet neparastu attēlu. Stāstot par to, sūtījuma autore atklāj saistošu informāciju.
Vienīgā vecākā fotogrāfija, kura saglabājusies no manas mammas Almas Grēfs, ir šī. Viņas ģimene dzīvoja Budbergā (tagadējais Brunavas pagasts), kur piedzima māmiņa un viņas piecas māsas. Kad Grēfiem nodega māja un visi palika, kā stāvēja ārā, – bez nekā, viņi pārcēlās uz Bausku. Nezinu teikt, kad tas notika. Ļoti žēl, ka jaunībā nav tā prāta, neko daudz netiku jautājusi, bet nu jau sen nav neviena, kas varētu ko vairāk pastāstīt.
Senajā fotogrāfijā radu vidū ar mazo meitiņu Regīnu sēž mana vecmāmiņa Natālija Nasava. Labajā pusē Regīnai – viņas māte Ģertrūde, mana vecvecmāmiņa. Aiz vecvecmammas stāv mans vecaistēvs Jēkabs Nasavs. Viņš bija no Lietuvas Biržu rajona. No kreisās puses vecmammai Natālijai stāv viena no meitām Anna, kura ir Artūra Irbes vecmamma, aiz viņas stāv vecākā māsa Milda, kura savukārt ir Ērika Loka vecmamma. No labās puses pirmā stāv mana mamma Alma un viņai priekšā – māsa Zelma.
Mazā māsiņa Regīna un vēl viena māsiņa nomira bērnībā. Mana vecvecmāte Ģertrūde bija latviete, bet viņas vīrs bija zviedrs, uzvārdā Levāns. Pārējos fotogrāfijā nepazīstu, bet tās varētu būt manas vecmātes māsas ar vīriem un mazās meitiņas krustvecāki. Manas vecmātes ģimenē ļoti stingri tika ievērota katoļu ticība – gan svētkos, gan gavēnī. Viņas saimē visi bija labi drēbnieki un šuvējas. Vecmammai ar otru vīru Dombrovski Bauskā bija darbnīca un skola, kurā apmācīja daudz mācekļu šūt kungiem kažokus un uzvalkus. Mana vecmamma Natālija dāvināja lielas naudas summas koku iegādei, lai varētu veidot Bauskas pilskalna parku. Par to viņai piešķīra uz mūžu zemes gabalu dārza stādīšanai Kraujas ielā. Padomju laikā vienam Bauskas izpildkomitejas priekšsēdētājam iepatikās viņas dārzs. Tas tika atņemts, un ierēdnis šeit uzbūvēja sev māju.
Tēva ģimene ir nākusi no Vecsaules. Visi bija labi kurpnieki, mana tēva vecaistēvs bija vācietis, kurš atbrauca no Vācijas un apprecēja latvieti.
Mūsu lielā dzimta kļūst arvien mazāka, un kopā visi sanākam tikai bērēs. Man vīrs bija krievs, ar viņu nodzīvojām 40 gadu laimīgā laulībā. Tāds īsumā ir stāsts, kas saistīts ar vienu senu fotogrāfiju.
