Rundāles pils muzeja organizētā tūrisma koordinatore Jeļena Forsta veido tūrisma elektronisko datu bāzi.
Rundāles pils muzeja organizētā tūrisma koordinatore Jeļena Forsta veido tūrisma elektronisko datu bāzi. Pirms diviem gadiem sāktais darbs jau ir sniedzis rezultātus.
Nozare jāpārzina nevainojami
Tūrisma datu bāzē ir atrodami nepieciešamie materiāli par visām Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citu Eiropas valstu tūrisma firmām, kas ir pils muzeja esošās un potenciālās sadarbības partneres. No 1982. gada Jeļena Forsta strādā par gidi. Pirms dažiem gadiem viņai tika uzticēti arī organizētā tūrisma koordinatores pienākumi. Datu bāzes veidošana ir speciālistes iniciatīva, kas guvusi pils muzeja vadības atbalstu. Jeļena uzskata, ka informācijas apkopojums elektroniskā formā ir nepieciešams ikvienam, kurš darbojas tūrisma industrijā. Speciālista rīcībā jābūt visu Latvijas tūrisma firmu un gidu adresēm, kontakttālruņiem, jaunākajiem statistikas datiem, ziņām par pakalpojumiem.
Nosaka tentences
Jeļena uzsver, ka elektroniskās datu bāzes veidošana nav tikai viņas nopelns, jo procesā iesaistīti visi Rundāles pils muzeja speciālisti. Katra tūristu grupa tiek reģistrēta žurnālā. Apmeklētāju uzskaitījuma tabulā ir daudzas sadaļas, kas sniedz precīzākas ziņas par ceļotāju kategorijām (bērni, skolēni, pieaugušie, ārvalstu tūristi u. c.). Pils muzejā šo uzskaiti veic divi administratori.
Savukārt informāciju par individuālo ceļotāju skaitu var gūt pēc pārdoto biļešu daudzuma. Gada beigās visa informācija tiek apkopota un salīdzināta ar iepriekšējo periodu, kas ļauj spriest par tūrisma nozarē valdošām tendencēm, prognozēt procesus un izvēlēties darbības virzienus.
Vasarā pelna naudu ziemai
Tūristu plūsmu Latvijā tieši ietekmē gadalaiku maiņa. Šo īpatnību raksturo Jeļena Forsta: «Jebkurai tūrisma aģentūrai un pakalpojumu sniegšanā iesaistītām struktūrām vasarā jācenšas nopelnīt tik, lai ziemā varētu izdzīvot, jo aukstais gadalaiks ir «mirusī sezona». Ceļotāju skaits ļoti strauji samazinās, to izjūtam arī Rundālē. Tāpēc darbu, cik vien iespējams, nepieciešams intensificēt vasarā. Analizējot ikgadējos statistikas datus par ienākošā tūrisma plūsmu valstī un Rundāles pils muzeja apmeklētāju skaitu, kļūst skaidrs, ka ceļotāji «kaut kur» paliek, tā arī nenokļuvuši līdz Bīrona pilij. Tie ir potenciāli klienti, kuru piesaistīšana ir visaktuālākais uzdevums.»
Neizmanto visas iespējas
Speciāliste stāsta, ka lielākā problēma, ar ko jāsaskaras ārvalstu tūristiem, ir joprojām nesakārtotā valsts robežas šķērsošanas sistēma. Neviena organizēta ārvalstnieku grupa nedodas ceļojumā, impulsu vadīta. Jau krietnu laiku iepriekš ir sastādīti precīzi grafiki, pieteikti tūrisma objektu apmeklējuma konkrēti laiki. Rundāles pils muzeja praksē ir bijis daudz gadījumu, kad robežas šķērsošanas neprognozējamās situācijas dēļ grupas aizkavējas vai neierodas vispār. Tā kā veikt korekcijas ceļojuma grafikā nav iespējams, pils muzejs netiek iekļauts apskatei paredzēto objektu lokā.»
Elektroniskās datu bāzes veidotāja nevar saprast, kāpēc tūrisma attīstībai netiek izmantota Bauskas ideālā ģeogrāfiskā situācija: «Katru dienu simtiem autobusu un individuālo tūristu no Eiropas izbrauc cauri pilsētai neapstājoties, jo nakšņošanas vietu ir smieklīgi maz – Mežotnes pils viesnīca 37 klientiem un dažas pansijas pagastos. Līdzīgas problēmas rodas arī vietējiem ceļotājiem.»
Mežotnē vajag tiltu
Maršruts ar viduslaiku, baroka un klasicisma objektu – Bauskas, Rundāles un Mežotnes pils – aplūkošanu izvēršas par nelietderīgu riņķošanu pa rajonu, jo gājēju tiltiņš pāri Lielupei likvidēts jau 1997. gadā. Jeļena Forsta atceras laiku, kad maršruts bijis ārkārtīgi populārs, par spīti grambainajam ceļam no Rundāles uz firstu Līvenu pili. Viņa ir pārliecināta, ka pašlaik interese būtu vēl lielāka, bet kas būvēs tiltu un labiekārtos ceļu?
***
Fakti
2001. gadā Rundāles pils muzejā reģistrēti 20822 ārzemju tūristi.
2002. gadā Rundāles pils muzejā ārvalstu apmeklētāju skaits sasniedzis 28222.
Rundāles pils muzeja dati
