Šī man bija garīgi uzlādēta nedēļa. Secināju – piepildījums nav jāmeklē kaut kur tālumā, tas gūstams tepat, no apkārtējiem ļaudīm.
Šī man bija garīgi uzlādēta nedēļa. Secināju – piepildījums nav jāmeklē kaut kur tālumā, tas gūstams tepat, no apkārtējiem ļaudīm.
Pirmdien apmeklēju Stelpes pamatskolu, pārrunājām, kā šogad svinēsim svētkus. Pašvaldība kopā ar skolu organizēs Lieldienām un Mātes dienai veltītus sarīkojumus. Vakarā vēl precizēju biznesa plānu, lai varētu to atklāt mācību grupai.
Otrdiena bija neparasta. Mācību nodarbībā Bārbelē tika prezentēti biznesa plāni. Biju sagatavojusi darbu par maza veikala iespējām, jo desmit gadu esmu strādājusi tirdzniecībā. Pārliecinājos, cik daudz interesantu ideju ir mūsu cilvēkiem un kaimiņiem. Izglītojas trīs pagastu iedzīvotāji, bet atšķirtība nav jūtama. Mums ir brīnišķīga grupa – skaistkalnieši, bārbelieši, stelpieši.
Trešdien braucu pie pensionāriem, kuri nebija ieradušies uz Ziemassvētku svinībām. Vedu sveicienus un dāvaniņas. Apbrīnoju, kāds gara spēks piemīt Ainai Balodei. Viņa nodzīvojusi garu un sūru mūžu, bet šajā sievietē ir tik daudz sirsnības un gaišuma. Dieva cilvēks – tā par viņu nodomāju.
Ceturtdien piedalījos mācībās rajona izglītības pārvaldes zālē Bauskā. Veidojām gada plānus. Atgriežoties pagastā, sākās lielā zvanīšana. Esmu pārliecinājusies, ka ar paziņojumu vien nepietiek. Maniem stelpiešiem ir jāpiezvana un jāizstāsta, kādos semināros viņi var piedalīties. Nežēloju laiku aicināšanai.
Piektdien atkal brauciens uz Bausku. Lauksaimniecības konsultāciju birojā interesējos, kā būtu iespējams apmācīt mūsu pagastam savu piena pārraugu. Pašlaik mums nav šāda speciālista. Vakarā gaidījām pārrodamies vecāko meitu Sanitu. Viņa pirmo gadu mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā Rīgā.
Sestdiena sākās neierasti agri. Meitai Sintijai jau pulksten 5.30 vajadzēja nokļūt Vecumniekos. Viņa dzied korī «Via Stella», un tas brauca uz Daugavpili, kur notika konkurss.
Svētdien atpūtāmies. Vizinājāmies ar kamaniņām, jo grēks tik baltā dienā istabā sēdēt.
