Dienu pirms Ziemassvētkiem, 23. decembrī, baušķenieku Burmistrovu ģimene devās uz Bauskas slimnīcas aprūpes nodaļu, lai iepriecinātu cilvēkus, kuriem svētku laiks jāpavada slimnīcas palātās.
Nenoliedzami, pelēkais un lietainais sestdienas rīts un vēlam rudenim līdzīgais skats aiz loga svētku noskaņu nepavisam nerada, taču Burmistrovu ģimene nolēmusi prieku «aizvest» un uzdāvināt Bauskas slimnīcas pacientiem.
«Bauskas Dzīve» Karīnu un Normundu Burmistrovus, viņu dēlus – Braienu un Maiklu, kā arī meitu Ariadnu un viņas līgavaini Aināru satiek pie slimnīcas. Kompānija ir ģērbusies svētku drēbēs, galvā katram rūķu cepure, bet galveno aksesuāru – smaidu – var pamanīt jau no attāluma, jo pacilātā gaisotne ģimenē kūsāt kūsā. Katram ģimenes loceklim rokās ir kāds mūzikas instruments – ģitāra, zvani, ukulele un citi skaņu rīki, kā arī sagatavotas A4 lapas ar izprintētiem dziesmu vārdiem.
Burmistrovu ģimenes plānā ir apciemot septiņas stacionāra palātas, un tas arī tiek darīts. Katrā no palātām viņi kopīgi izpilda dziesmas – «Klusa nakts, svēta nakts», «Jūs, bērniņi, nāciet!» un «Mazais bundzinieks», aprunājas ar pacientiem, vēlot viņiem veselību un spēku, kā arī aicina pārdomāt Ziemassvētku stāstu, kas ir pilns brīnumu, uzvaru un mīlestības.
«Mēs šo darām, jo mīlam cilvēkus. Mēs paši iepazinām šo Dieva mīlestību – bērnībā bija kāds cilvēks, kurš man pastāstīja par Ziemassvētku stāstu, tas kļuva aktuāls manā dzīvē, un tagad es kopā ar savu ģimeni varu iet un aktualizēt šo stāstu viņu dzīvēs,» teic K. Burmistrova, «ja skatās no medicīnas puses, man liekas, ka šajos svētkos tiek iedarbinātas visas piecas maņas, un vēl sestā. Ir pierādīts, ka ir piecas maņas, bet es ticu, ka katrā cilvēkā tās ir sešas – sestā ir gars. Kam vēl visas šīs maņas palīdzēt iedarbināt, ja ne cilvēkiem, kas šobrīd ir bezpalīdzīgi, kuri atrodas cīņā ar kaut ko. Pats galvenais, kas ir Ziemassvētku stāstā, ir mīlestības vēsts.»
K. Burmistrova atzīst, ka šādi iepriecinot citus, viņi paši iegūst arī prieku un spēku sev.
Burmistrovu ģimene Ziemassvētku nedēļā ar dziesmām un labiem vārdiem viesojās arī Bērnu klīniskās slimnīcas hematoonkoloģijas nodaļā. «Sastapu tur bērnus, jauniešus un uzklausīju viņu stāstus, viņu cīņu. Es sapratu, ka šī citu iepriecināšana nes tik lielu piepildījumu – ja jaunieši to aiznesīs citiem, tad ne tikai iepriecinās citus, bet arī piepildīs sevi un jutīsies spēcīgāki. Mēs šodien iepriecinājām citus, un paši nejūtamies nabagāki vai sliktāk kā pirms tam – mums ir mīlestība, ko dot, un mēs to arī darām,» tā K. Burmistrova.
Baušķeniekiem viņi novēl izdzīvot Ziemassvētku stāstu, jo tas ir piepildīts ar tik lielu mīlestību, ka tās pietiek gan sev pašam, gan visiem pārējiem.
Katrā stacionāra palātā tika atstāts sirds siltums un laba vēlējumi gan no ciemiņu, gan pacientu puses. Pēc Burmistrovu ģimenes ciemošanās Bauskas slimnīcā ārā bija sācis snigt sniegs, kas deva cerību, ka Ziemassvētki tomēr būs gaiši un balti.
Malači! Patiess prieks! Lai sirdssiltums un mīlestība iemājo ikvienā no mums!
-tā jau Epermane izskatās smuka!!
Pati strādā slimnīcā un tagad te velk visu famīliju līdzi,lai izpatiktu Epermanei. Diez vai tie cilvēciņi,kuri guļ mutītēm vaļā, vispār saprata kaut ko.
Nu ko tur slepj,ir šitā sekta,kapec dzes ara to kas ir patiesiba. Sitā Karina ir riebigs cilveks un telo te labiņo. Lai sez sava sektā,kā tada vispar var slimnica stradat.
Kā viņai varēja kāds pacients pateikties par dziedāšanu,ka visi tur guļ ar mutem vaļā,ko viņa izdomā. Bet nu jā,kurš sev asti cels,ja ne pats.
vai tad tur visi tik guloši un švakiņi??
Es ar uzskatu, ka slimnīcu pataisa par balagānu. 🙈
Büda, jā pārsvarā visi švaki.