Laiks ir kaprīzs – gan dabā, gan norisēs valstī. Nesenajās Saeimas vēlēšanās noraidītās lielākās partijas sakustējušās radikālām pārmaiņām. «Latvijas ceļa» konvents lēmis par savienības nosaukuma maiņu.
Laiks ir kaprīzs – gan dabā, gan norisēs valstī.
Nesenajās Saeimas vēlēšanās noraidītās lielākās partijas sakustējušās radikālām pārmaiņām. «Latvijas ceļa» konvents lēmis par savienības nosaukuma maiņu. Tas gan reti kad ietekmē saturu.
Sociāldemokrātu jaunais līderis D. Īvāns visai cerīgi sāka pārkārtošanos Rīgas Domē, aicinot uz sarunām «ceļiniekus», «tēvzemiešus», Tautas partiju un Tautas saskaņas turētāju J. Jurkānu. Kad viņš tomēr atteicās raut saites ar Rubika un Ždanokas kreisajiem, «TB»/LNNK un Tautas partija paziņoja, ka ar PCTVL jelkādā salikumā koalīcijā nebūs. Turpretī «Latvijas ceļš», šķiet, nesmādēs «uzlabotu» Jurkānu.
Jūtams, ka pats Jurkāns nonācis strupceļā, dažādās auditorijās un preses izdevumos lavierēdams pa ideoloģijas džungļiem un sapņodams par jaunai situācijai atbilstošu partiju. Varbūt arī Jāņa Jurkāna laiks ir pagājis. Pie varas durvīm drūzmējas jauni, izglītoti un no pagātnes bagāžas brīvi cilvēki. To ir sapratis Tautas partijas dibinātājs A. Šķēle un 45 gadu dzimšanas dienā nolicis Saeimas deputāta mandātu.
Dažādu struktūru vadītāju atstādināšana vai nomaiņa notiek tik strauji, ka bez pieraksta personālijās grūti orientēties. Arī pamatojums ir ļoti samudžināts: pretrunīgas liecības, dokumentu pazušana vai iznīcināšana, datoros «izdzisusi» informācija, pasūtījuma slepkavības, korupcija – viss savijies vienā mezglā, kur krustojas intereses, kas «nepazīst žēluma». Ir pamats domāt par iekšlietu ministra M. Gulbja godīgumu, vai gan citādi viņš būtu ķēries pie tik riskantām lietām.
Turpinās infekciju cikls Latvijas armijā. Šonedēļ ziemas vemšanas slimība pieveikusi ap simt Alūksnes bataljona karavīru – kā pēc pavēles. Manā rīcībā nav faktu par ļaunprātību, taču neviens nevar liegt domāt, ka tāda varētu būt.
Valsts prezidentes un premjera kārtējās otrdienas saruna ieilgusi. Viņiem bijuši atšķirīgi viedokļi par specdienestu reorganizāciju un to pakļautību valdības vadītājam.
Bez pakļaušanās pasaules viedoklim Vēsturnieku komisija izdevusi rakstu 7. sējumu – «Okupācijas režīmi Latvijā 1940. – 1956. gadā». Tajā atkārtota patiesība par latviešu leģionu, kas nav piedalījies nekādās represijās.
Uzmanību saistīja Latvijas Televīzijas jaunais naudas raidījums «Zini jeb mini!». Nosaukumā pieļauto kļūdu, nevietā lietojot saikli «jeb», spēles vadītāja S. Freiberga atkārtoja bez mitas un darīja raidījumu nebaudāmu.
Priecīga ziņa. Turpmāk katru ceturtdienu LTV skatīsimies iecienīto raidījumu «Tāda ir dzīve».
Dzīve ir arī tāda, ka Latvijā jau divpadsmito gadu atmiņā atsaucam 1991. gada barikāžu laiku, fenomens, kas paaudžu paaudzēm tālāk nesams.
