«Otram dot, nevis lūgt»

Mudīte Noreiko Īslīces pagastā atzīmējusi 65. dzimšanas dienu. Jubilāre dzīvo Bauskas novadā vairāk nekā 20 gadus, dzimusi Raunas pusē Vidzemē, bet uzaugusi Jelgavā. Tur arī aizritējusi lielākā daļa dzīves. Viena no vecmāmiņām dzīvojusi Svitenē. «Pārceļoties uz Bausku, esmu atgriezusies tuvu savam celmam,» saka Mudīte.
Būdama ap trīs gadu vecumā, meitene nonākusi uz dzīvi Jelgavā vecmāmiņas audzināšanā. Dzīvojuši pilsētas nomalē, kas tagad jau ienākusi pilsētā. Vasarās meiteni aizveda uz Vidzemes laukiem pie mammas, kur mājās bija saimniecība – lopi un dārzs. Tur darba netrūcis arī Mudītei. «No bērnības priekus un rotaļas īpaši neatceros, vairāk atmiņā palicis darbs. Mamma nejautāja, vai vari vai nevari, bija jādara. Un tā visu dzīvi – darbs,» atklāj jubilāre. Bijusi vien desmit gadu vecumā, kad rītos ar pieaugušo velosipēdu vedusi uz pienotavu desmit litru piena kannas. Palaimējies, ja pie pienotavas gadījies kāds, kurš palīdzēja nocelt smagās kannas no braucamrīka ragiem. Reizēm bijis jāceļ vien pašai.
Mudīte spilgti atminas netīkamo darbu – siena mīcīšanu skrīnī (arī siena pants – red.), kad basos stilbus siens saskrāpējis asinīs. «Ja gadījās brīvs brīdis, nolīdu kādā klusā stūrī un lasīju grāmatu. Grāmata bija mans draugs, lasīt – tas bija kā pabūt citā pasaulē,» atceras Mudīte. Vecmammas iedotā grāmata «Latviešu tautas pasakas» bijusi pirmā mīļākā lasāmviela, to izlasījusi vairākas reizes. Kad paaugusies, ar interesi lasījusi Viļa Lāča romānus.