Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» darbinieki aprēķinājuši, ka 2003. gada 1. janvārī ES dzīvojuši 378,5 miljoni iedzīvotāju, bet desmit kandidātvalstīs, kuras gatavojas iestāties 2004. gadā, – pavisam bijuši 74,5 miljoni.
Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» darbinieki aprēķinājuši, ka 2003. gada 1. janvārī ES dzīvojuši 378,5 miljoni iedzīvotāju, bet desmit kandidātvalstīs, kuras gatavojas iestāties 2004. gadā, – pavisam bijuši 74,5 miljoni.
Iedzīvotāju skaits mūsu valstī sarūk. Pērn Latvijā novērots vislielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas valstu vidū, tas ir 17 tūkstoši, ziņo ES statistikas birojs «Eurostat». Dzimstības un mirstības rādītāji pērn bijuši sliktāki tikai Bulgārijā, bet kopējā migrācijas un dabiskā pieauguma bilance Latviju novietojusi demogrāfiskā pieauguma tabulas lejasgalā. Miruši par 12,3 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā dzimuši, izbraukuši par 4,7 tūkstošiem vairāk nekā iebraukuši.
ES iedzīvotāju skaits pieaug arvien lēnāk, pērn tas bija par vienu miljonu lielāks, taču trīs ceturtdaļas no pieauguma devuši imigranti. Visuzskatāmāk tas redzams, izmantojot Vācijas piemēru: iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs (-1,4 uz 1000 iedzīvotājiem), bet to dubultā nosedz ieceļojušie migranti (+2,8 ieceļotāji uz 1000 iedzīvotājiem).
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte uzskata, ka šo iemeslu dēļ nevajadzētu pārmērīgi priecāties par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu uz vienu iedzīvotāju Latvijā. Ja katru mēnesi iedzīvotāju skaits sarūk vismaz par tūkstoti, tad, pat nepalielinoties IKP, rādītāji «uz galviņu» aug…
Taču būs vēl tālejošākas sekas – šī gada zemā dzimstība vistiešāk ietekmēs valsts minimālās pensijas līmeni pašreizējai četrdesmitgadnieku un piecdesmitgadnieku paaudzei. Savukārt migrācijas bilance nedod iemeslu prognozēt «imigrantu plūdus» pārskatāmā nākotnē.