Par sociālo pedagoģi Iecavas vidusskolā jau vairākus gadus strādā skolotāja Anžela Zikrataja.
Par sociālo pedagoģi Iecavas vidusskolā jau vairākus gadus strādā skolotāja Anžela Zikrataja.
Viņas audzināšanā ir arī vidusskolas krievu plūsmas 6. un 9. klase, pašas ģimenē aug četri bērni. Jaunākajam vēl tikai pāris gadu.
Sociālais pedagogs ir vajadzīgs
«Vienmēr šķitis, ka vislabāk saprotos ar tiem bērniem, kuriem ir problēmas, kuri nav tik paklausīgi, kā mums gribētos, vai arī nemācās pēc savām spējām, kuriem padomā vairāk blēņu nekā labo darbu. Nav nemaz jālūkojas tālā pagātnē, kad skolās par sociālā pedagoga nepieciešamību neviens pat nedomāja. Tagad situācija ir citādāka. Gadās, ka sociālais pedagogs, psihologs vai audzinātājs ir vienīgais cilvēks, ar kuru bērns (pusaudzis) var izrunāties,» par savu darbu stāstīja A. Zikrataja. Viņa par sociālo pedagogu korekcijas klasē strādā ciešā sadarbībā ar skolas atbalsta pedagogiem, pagasta sociālās palīdzības centra darbiniekiem, īpaši – ar psiholoģi Ilzi Nagurāviču.
«Lielākoties strādāju ar bērniem no tā sauktajām nelabvēlīgajām ģimenēm, kur vecākiem nav darba, kur ir nelabvēlīga sociālā vide, vecāki vardarbīgi izturas pret bērniem vai ir pret viņiem pilnīgi vienaldzīgi. Mācoties korekcijas klasē, bērnam tiek dota vēl viena iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē – «sākt visu no jauna», jo mainās kolektīvs, ar bērnu strādā īpaši. Svarīgi, lai audzēknis, beidzot skolu, saņemtu dokumentu par izglītību. Mūsu kopējam darbam ir rezultāti, kaut arī ļoti mazi,» priecājās skolotāja.
Nepieciešams ieklausīties
«Esmu mācījusies par sociālās aprūpes māsu. Atceros, cik ļoti vienmēr esmu pārdzīvojusi par katru, kam bija grūti. Mani vecāki kādreiz teica, ka šādu darbu nevaru strādāt, jo visu ļoti «ņemu pie sirds».
Domāju, ka nevar otram palīdzēt, ja viņā neieklausās. Savus audzēkņus – gan korekcijas, gan audzināmās klases – aicinu uz atklātām sarunām. Bērniem ļoti patīk uzdot jautājumus, piemēram, par ģimeni. Vecākajiem bērniem ir daudz jautājumu par vīrieša un sievietes attiecībām. Bērni nekautrējas pajautāt. Es atbildu, un mūsu uzticēšanās ir abpusēja. Divdesmit gadu pedagoga darba praksē esmu pārliecinājusies, ka tas ir vislielākais gandarījums, ko varu saņemt no sava audzēkņa. Mācu bērniem pārvarēt grūtības, jo pēc tam ir gandarījums,» skaidroja Anžela.
Ar prieku nodzīvot ik dienu
Skolotāja Anžela Zikrataja stāsta: «Viena audzinu četrus bērnus. Apzinos, ka viņiem esmu veltījusi mazāk laika, nekā būtu nepieciešams, bet iekavēto cenšos panākt ar mīlestību, jo ticu, ka tā var paveikt brīnumus. Maniem bērniem bijušas nopietnas veselības problēmas, bet tāpēc neesmu kļuvusi noslēgta un neiecietīga pret apkārtējiem. Uzskatu, ka esmu stipra un protu piedot. Šodien man prieku sagādā viss.»
«Ļoti augstu vērtēju skolotājas Zikratajas darbu un pašaizliedzību, rūpējoties par bērniem. Viņa ir krietna sava darba darītāja, izpalīdzīga, īsts sirdscilvēks. Neraugoties uz lielo darba slodzi un rūpēm par ģimeni, Anžela atradusi laiku mācībām un pašlaik studē Daugavpils Pedagoģiskās universitātes psiholoģijas fakultātē,» par savu darbinieci sacīja mācību iestādes direktore Agra Zaķe.
