Veido uzņēmumu! Tā teicu draudzenei, kad gudrojām, ko viņa varētu darīt ar iekrājumiem.
Veido uzņēmumu! Tā teicu draudzenei, kad gudrojām, ko viņa varētu darīt ar iekrājumiem. «Vai tu gribi, lai bankrotēju un visa nauda vējā!» viņa attrauca. Draudzenes piesardzība nav bez pamata. Nodokļu likmes, likumu un noteikumu nestabilitāte un to grozījumu neprognozējamība, nodokļu likumdošana un administrācija kavē uzņēmējdarbības attīstību. Tā domā arī uzņēmēji. Tas atklājies pētījumā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, ko veica Pasaules Bankas grupas Ārvalstu investīciju konsultatīvais dienests (FIAS) un Latvijas Attīstības aģentūra. Ar to var iepazīties Latvijas Attīstības aģentūras mājaslapā .
Situāciju raksturo SIA «Vesto» direktors saldenieks Gunārs Vectīrelis: «Es esmu runājis ar daudzu vidējo uzņēmumu vadītājiem. Nodokļus mēs neesam spējīgi samaksāt. Gribu pateikt pāris vārdu arī par nodokļu nenomaksāšanu laikā. Esam saražojuši produkciju par lielu summu. Partneris nokārtojis priekšapmaksu un gala summu nevar atdot. Mums dīkā stāv 50 tūkstoš dolāru vērtas iekārtas, jo pircējs nevar samaksāt. Ko man darīt? Ieņēmumu dienestu tas neinteresē. Man piedāvā bankas kredītus attīstībai, bet es neņemšu, jo, kad pienāks diena, man zvanīs – procentus! Tad ar mani pat neaprunāsies. Es gribu strādāt.»
Aidis Herings, Saldus Domes priekšsēdētājs un rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks, uzsver, ka vidējie un mazie uzņēmumi nav lielākie nodokļu maksātāji. Tie izdzīvo, maksājot minimālo un vidējo algu. Tā ir reālā situācija, kā nodrošina pastāvēšanu līdzās lieliem uzņēmumiem. Viņš ir pārliecināts, ka valstī nav sakārtota likumdošana, būtu jāsamazina ienākuma nodoklis vidējam un mazam uzņēmumam. Juridiski nav argumentu, lai nelaistu iekšā ārvalstu uzņēmējus, turklāt patērētāji ir ieguvēji. Tikšanās reizē ar saldeniekiem tika pausts arī satraukums, ka jauni cilvēki aizplūst no dzimtās vietas uz Rīgu.
Uz Bausku attiecināms tas pats. Taču, ja jaunieši gribētu palikt dzimtajā vietā, kur, piemēram, Bauskā viņi atrastu atbilstošu darbu? Darba vietu nav, bet tās, kurās būtu interese strādāt, jau ir aizņemtas. Tajās nodarbināti jauniešu vecāki. Turklāt pilsētā nav, kur atpūsties. Es braucu izklaidēties uz Rīgu.
Cerības vieš pašreizējās Domes vēlme atrast veidus, kā un kurā virzienā pilsētu attīstīt, arī tā, lai tajā būtu vieta jauniešiem. Gribētos, lai tā attīstītos arī arhitektoniski pievilcīga, neatgādinot «šķebvilu» – no visa kā pa druskai, skata nekāda.
