Šomēnes nākusi klajā Rūdolfa Saulāja pirmā dzejas izlase «Māt, ko tu lūdz?…». Autors ir Bauskas rajonā pazīstams senatnes pētnieks, literāts un kolekcionārs.
Šomēnes nākusi klajā Rūdolfa Saulāja pirmā dzejas izlase «Māt, ko tu lūdz?…».
Autors ir Bauskas rajonā pazīstams senatnes pētnieks, literāts un kolekcionārs. Viņš dzīvo Ceraukstes pagasta «Lodēnos».
Jubileju gaida ar grāmatu
Grāmatas atvēršanas svētki pēc Ceraukstes pagasta padomes iniciatīvas tiks rīkoti 13. februārī Griķu pamatskolā, bet 11. februārī ģimenes lokā dzejnieks svinēs dzimšanas dienu. Šķiet neticami, ka viņam paliks 80 gadu. «Dažas dāmas jau ir paudušas aizdomas, vai tik mani pases dati nav viltoti,» šķelmīgi bilst «Lodēnu» saimnieks.
Pirmo dzejoli Rūdolfs sacerējis bērnībā, no dzimtajām «Jaunžūžu» mājām mērojot ceļu uz Lambārtes pagastskolu. Viņš nav aizrāvies ar īslaicīgiem modes strāvojumiem, bet rakstījis lēni un pamatīgi. Pierakstu burtnīcās glabājas ap 300 dzejoļu. Doma par tematiskas izlases veidošanu Rūdolfam Saulājam radusies pērn.
Prēmiju izmanto lietderīgi
Nodomu izdot izlasi netieši veicinājis kāds literārs «piedzīvojums». Dzejnieks stāsta: «Es allaž jūtu nepieciešamību iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Izlasīju informāciju, ka dzejnieces Birutas Senkēvičas-Ziemanes fonds Kanādā organizē literāru konkursu, un nolēmu piedalīties. Pārlūkoju savu arhīvu un aizsūtīju dzejoļu izlasi. Pēc kāda laika pienāca apsveikuma vēstule no fonda direktora. Gluži necerēti kļuvu par konkursa laureātu un saņēmu prēmiju. Naudu nolēmu izmantot lietderīgi, tāpēc ķēros pie tematiskas izlases sastādīšanas.
Man gribējās grāmatas tapšanas tehnisko procesu uzticēt vietējiem speciālistiem, nevis staigāt pa Rīgas apgādiem un tipogrāfijām. Firmā «Balodis Printing» Bauskā iepazinos ar atsaucīgiem cilvēkiem. Man palīdzēja arī laikraksta «Bauskas Dzīve» darbinieki, mākslinieks Kārlis Sinka, vietējās pašvaldības priekšsēdētājs Vitauts Dzenis.»
Autors un viņa dzīvesbiedre Aina Jansone ir ļoti apmierināti ar debiju. Nelielo sējumiņu ir patīkami paņemt rokās. Saturam, kurā autors pieskaras dzīves galvenajām vērtībām, atbilst veiksmīgais, nepretenciozais dizains.
Atmiņu un pārdomu tēli
Mātes tēls dzejoļos ir vispārināts, jo tas iemieso tūkstošiem sieviešu likteņu 20. gadsimta vēsturē. Māte un Dzimtene ir svēti jēdzieni – tā ir Rūdolfa Saulāja pārliecība, nevis poza. Dzejnieks atceras savu māmuļu Cecīliju: «Viņa bija vienkārša, sirdsskaidra latviešu lauku sieviete. Tādas mūsu senči ir apdziedājuši tautasdziesmās. Māmuļa nemitīgi par mums lūdza Dievu un dāvāja nesavtīgu mīlestību. Nebūdama augsti izglītota, viņa aizrāvās ar lasīšanu. Šķiet, no mātes esmu mantojis pietāti pret drukātu vārdu. Plašajā pasaulē man ir bijis lemts satikt un vērtēt daudzus jo daudzus cilvēkus, bet māti neviens nav varējis aizstāt.»
Rūdolfa dzīvesbiedre Aina ir Iecavas internātpamatskolas vēstures skolotāja. Viņa pārdomas uztic «Bauskas Dzīvei»: «Es baidos nokļūt bargas kritiķes lomā, tāpēc savu viedokli par vīra daiļradi paužu diezgan atturīgi. Rūdolfa dzejoļus bieži izmantoju audzināšanas stundās, bet viņa patriotiskās vārsmas skolēni lasa valsts svētku svinībās. Reizēm man šķiet, ka vīra dzejoļi ir pārāk drūmi. Tad vaicāju viņam: «Vai tiešām tev ir tik slikta dzīve?» Rūdolfs nekavējoties atbild, ka dzīve esot ļoti laba, bet īsts latvietis bez melanholijas tomēr nevarot iztikt.»
