Daudzviet rajonā akas izsusējušas. Pagājušajā nedēļā īslīciete Rasma Klovāne varēja izmazgāt kopš rudens krājušos veļu.
Daudzviet rajonā akas izsusējušas.
Pagājušajā nedēļā īslīciete Rasma Klovāne varēja izmazgāt kopš rudens krājušos veļu. Atkušņa laikā akā beidzot parādījies ūdens, kas pēc sausās vasaras novembrī pazudis.
Lopu dzirdīšanai ziemā kausēts sniegs. Ikdienas vajadzībām ūdens vests no gandrīz kilometru attālajām «Airītēm», kur divstāvu mājai ūdeni nodrošina dziļurbums.
Rasma Klovāne strādā sabiedrības «Bauskas klēts» maizes ceptuvē. No darba viņa atgriežas, jau vakaram krēslojot: «Pēc ūdens braucu katru otro dienu. Mašīnas mums nav, stumjos ar ratiņiem un kannām pa ceļu. Parasti dēls pēc mācībām skolā, kamēr «Airītēs» pienāk mans autobuss, traukus līdz turienei ir atvedis. Lielajā salā pie šīs divstāvu mājas aizsala āra krāns, nācās lūgt ūdeni dzīvoklī. Par to saku paldies Vitai Lukašūnai, viņa man ir palīdzējusi no otrā stāva kannas arī nonest. Atkalas laikā gan bija traka stumšanās – slīdēja kājas, ratiņi, bet kannu smagums vilka grāvī.»
Īslīces pagasta «Atvasēs» dzīvo Rasma, viņas dēls Īslīces vidusskolas audzēknis Uldis un vecmāmuļa. Ūdens vajadzīgs ikdienas vajadzībām. «Taupām katru ūdens lāsi, par veļas mazgāšanu pat nedomāju. Jau biju nolēmusi gultasveļu un dvieļus dot mazgāt «Bauskas pakalpojumos». Atkušņa laikā ūdens akā parādījās,» stāsta Rasma. Viņa pati pēc darba var nomazgāties dušā darbavietā, dēlu sūta vannoties pie meitas, kura dzīvo Rīgā. Pirts pašu mājās nav.
Rasmas māmuļa Austra Ruķere Ādžūnu «Atvasēs» dzīvo kopš 1934. gada. No pirmā akmens pamatos te viss pašu rokām celts. Aka esot dziļa, septiņi grodi ielaisti zemē. Saimniecei jau 82 gadi, un viņa atceras, ka ūdens akā nekad nav trūcis līdz laikam, kad pagājušā gadsimta 60. gados šo pusi skārusi meliorācija. Kad vīrs vēl bijis dzīvs, prātojuši par dziļurbumu, toreiz par to prasījuši tikai 400 rubļu, stāsta Austra Ruķere. Taču nav bijis skaidrs, vai te būs palikšana, jo 80. gados vairākas apkārtnes mājas, arī «Atvases» draudēts nošķūrēt. Šajā vietā bija jābūvē augstsprieguma elektropārvades līnija. Šī ideja netika realizēta, bet Ādžūnos vairākās mājās akas ik pa laikam kļūst sausas.
Valērijs Gabrāns, Jelgavas reģionālās vides pārvaldes speciālists, šo faktu komentē īsi: jebkura iejaukšanās dabas likumsakarībās rada sekas. Meliorācija Bauskas rajonā skāra vismaz 80 procentu teritorijas, jo šeit ir auglīga zeme. Drīz pēc tam vairākos pagastos akas izsusēja, jo gruntsūdeņu līmenis pazeminājās. Daudzviet tas novērojams arī tagad – 40 gadu pēc aktīvas meliorācijas. Jāņem vērā arī tas, ka 70. un 80. gadi bija «slapji», tikai pēdējā laikā novēroti tik gari sausuma periodi, saka V. Gabrāns.
«Airītēs» dzīvojošā Vita Lukašūna «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka viņa nekad nav liegusi ūdeni kaimiņiem. Taču arī «Airītēs» otrā stāva dzīvokļos reizēm pa krānu tek maza strūkliņa – nav spiediena. Ūdensvads šurp stiepjas no kādreizējās fermas, kas ir otrpus ceļam. Reizēm tur sals sabojā caurules, tās plīst, un atkušņa laikā ūdens vairāk šķīst un tek zemē nekā ūdensapgādes sistēmā.
