Kas nav redzējis flamenko izrādi, tas no Spānijas nesapratīs nenieka.
Kas nav redzējis flamenko izrādi, tas no Spānijas nesapratīs nenieka.
Kategorisko apgalvojumu ir nācies dzirdēt visai bieži. Pagājušā gada oktobrī Barselonā man laimējās apmeklēt flamenko vakaru pilsētas vecākajā klubā «Tarantos».
Jūtu izvirdums maksā 15 latu
Tūristu grupas gide Aija Nodieva ir aizrautīga spāņu populārākās dejas cienītāja. Katrreiz, būdama Spānijā, viņa apmeklē vismaz vienu flamenko vakaru. Dejas būtību Aija formulē lakoniski – «jūtu izvirdums». Neviens mūsu grupas dalībnieks nekurnēja par izdoto naudiņu. Taču senas un autentiskas lietas neviens nepārdod lēti. Kur nu vēl Spānijas lepnumu un atpazīstamības simbolu flamenko!
Mūsdienās flamenko ir pārtapis par dejas, dziesmas un instrumentālās mūzikas trīsvienību. Tā žurnāla «Studija» publikācijā apgalvo Gundega Laiviņa. Savukārt eksotisko deju Rīgas kluba «Alegria» vadītāja Ilze Zariņa uzskata, ka ritmiski sarežģītā un neierastā deja prasa emocionālu un dvēseles briedumu.
Tieši to es vispirms apjautu, vērojot uzvedumu klubā «Tarantos». Otrs atklājums bija ne mazāk svarīgs – flamenko izpildīšana ir perfekts ansambļa darbs. Jebkurā mirklī ritma mūziķi un dziedātāji var aizstāt dejotājus un otrādi.
Vairāku kultūru saplūsme
Tikai vērojot «dzīvu» priekšnesumu, kļūst skaidrs, ka emociju atklāšana dejā ir svarīgāka par tehnikas virtuozitāti. «Ārprāts, cik tām solistēm bija šausmīgas grimases! Kur tad paliek skaistums, ja viņu sejas ir sašķobītas kā nepanesamās sāpēs?» daži ceļabiedri pēc izrādes bija neizpratnē.
Tur jau ir tā lieta, ka visām izjūtām flamenko izpildījumā jābūt sakāpinātām. Solisti burtiski «izdejo dvēseli». Tāpēc bez brieduma neiztikt. Gados jauni, tehniski nevainojami dejotāji nekad nevarēs līdzināties kolēģiem, kuru jūtu pieredze ir bagātīgāka. Flamenko nav balets, tālab vecuma kritēriji netiek stingri noteikti.
Dejas unikalitāte ir meklējama vairāku kultūru saplūsmē. Flamenko izcelsmes vieta ir Spānijas dienvidu province Andalūzija, kur 15. gadsimtā to sāka dejot no Indijas izceļojušie čigāni. Vienlaikus dejā «ieplūda» arābu un jūdu kultūru elementi. Spānijas dienvidu daļa vairākus gadsimtus atradās Ziemeļāfrikas arābu (mauru) pakļautībā. Visai stingras pozīcijas šeit ieņēma arī jūdi. Kultūru sintēze spilgti izpaužas Spānijas arhitektūrā un mākslā, bet flamenko tā sasniedz apogeju. Deja ir ritmiska, izaicinoša un pat traģiska. Līdzīgas iezīmes piemīt arī flamenko instrumentālam izpildījumam (ģitāras solo) un dziedāšanas manierei.
Brauc uz Barselonu izdejoties
Eksotisko deju kluba «Alegria» vadītāja Ilze Zariņa brīdina, ka flamenko apgūšana prasa sistemātisku un smagu darbu. Ļoti svarīga ir labi attīstīta ritma izjūta.
Izrādē Barselonas klubā «Tarantos» neviena dejotāja nezibināja spāņu tradicionālos sitamos instrumentus – kastaņetes. Ritmu nodrošināja solistu ātri un precīzi kāju piesitieni, kā arī instrumentālistu plaukstas. Izrādē gūto baudījumu ir neiespējami izteikt vārdos, jo skatītājus apņem ļoti spēcīgu enerģiju plūsma, kas nereti izsauc spontānas reakcijas.
Mana paziņa Irēna stāsta, ka citā Barselonas klubā, ko viņa nesen apmeklējusi, visi skatītāji izrādes laikā metušies ugunīgos ritmos. «Tu taču neproti flamenko pamatsoļus,» bažīgi ieminējos. Paziņa attrauca: «Nekādi soļi nav jāprot! Man bija jāizdejo visas savas jūtas. Tikai Spānijā to beidzot varēju izdarīt.»
***
Der zināt
Latvijā apgūt flamenko var deju centrā «Alegria».
Dejotājiem nepieciešamas speciālas Spānijā gatavotas flamenko kurpes. Tās maksā ap Ls 40. Iesācējas var iztikt ar vienkāršām kurpēm. To papēža augstumam jābūt no četriem līdz astoņiem centimetriem.
Sievietēm vajadzīgi kupli svārki, kuru apakšmalas diametrs ir ap 4,8 metri.
Vīriešiem pietiek ar ērtām biksēm. Kurpēm ir jābūt ar ādas pazoli.
