Rundāles pagasta iedzīvotāju Jumburgu ģimenē būs trīs maģistri.
Rundāles pagasta iedzīvotāju Jumburgu ģimenē būs trīs maģistri.
Māmiņa Anita šo akadēmisko grādu jau ieguvusi. Tēvs Juris drīz Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) aizstāvēs maģistra darbu. Meita Daiga studē LLU maģistrantūras 1. kursā klātienē.
DAIGAS JUMBURGAS vecāki strādā Saulaines profesionālajā vidusskolā, un meitas izvēle studēt LLU nav gluži nejauša. Saruna ar viņu plašāk raisījās par mācībām ārzemēs, par iespējām apgūt jaunas zināšanas un pieredzi, kas ļauj salīdzināt un novērtēt mūsu zemes iespējas.
Kā tu nokļuvi Drontenas universitātē Holandē? Kāda bija mācību programma?
– Lauksaimniecības universitātes studentiem ir dažādas iespējas izglītoties ārvalstu augstskolās. Es izmantoju subsīdijas, ko piešķir Lauku atbalsta dienests, un izturēju pārbaudījumu, kurā Holandes pārstāvji vērtēja manu sagatavotību studijām viņu valstī. Svarīgas bija angļu valodas zināšanas. Vidusskolā mana svešvalodas skolotāja Aina Simonova prata «ielikt tādus pamatus», kurus nevar aizmirst. Drontenas universitātē izvēlējos programmu «Starptautiskais pārtikas tirgus ķēdes menedžments».
Raksturo precīzāk, kādas nozares iekļautas tavā izvēlētajā kursā!
– Mācību laikā apguvām trīs galvenās tēmas: lauksaimniecību, ekonomiku un Eiropas Savienības vēsturi, regulas. Sākumā bija grūti iejusties starptautiskā vidē, jo biju vienīgā no Latvijas. Mācījos kopā ar ES dalībvalstu un kandidātvalstu jauniešiem. Drontenā studentu grupas speciāli veido no dažādu valstu jauniešiem. Ikdienā biju kopā ar poļiem, slovēņiem, ungāriem, portugāļiem un frančiem. Trīs studenti bija no Dienvidāfrikas, un par manu labāko draudzeni kļuva šīs valsts pārstāve Tessa. Mācību noslēgumā mēs veicām lielās prakses uzdevumu. Manas draudzenes vecāki ir eiropieši, viņa pārvalda angļu valodu, tas arī man palīdzēja pilnveidot zināšanas.
Tu mācījies ES valstī, iepazini tās saimniekošanu un izglītības sistēmu, diskutēji ar dažādu valstu jauniešiem. Kāda, tavuprāt, varētu būt Latvijas vieta ES?
– Latvieši ir gudri, izglītoti un strādātgriboši, diemžēl mums ir zems pašnovērtējums. Arī man studijas ārzemēs ļāva daudz labāk apzināties, kas esmu un ko varu. Saprotams, ka domāšanu mainīt nav iespējams ātri un vienkārši. Būs ļoti grūti, kamēr mēs pārkārtosimies. Bet vai esam domājuši, ko darīsim, ja neiestāsimies ES? Vēroju, ka arī kandidātvalstu studentiem ir atšķirīga izpratne un vērtējums par ES. Poļi, piemēram, nepārprotami man sacīja: «Latvija ir maza valsts, un jums ir mazāk problēmu.»
Kādas saimniekošanas metodes mums jāapgūst?
– Prakšu laikā sapratu, ka Holandē ir izteikta kooperācija. Mēs uz to skatāmies aizdomīgi, atcerēdamies kolhozu laiku. Bet tās ir cita veida attiecības, jo, apvienojoties asociācijās vai pat grupās, ražotājiem ir lielāks spēks. Holandes lauku saimnieki uzskata – kopā mēs varam vairāk! Varbūt mūsu zemkopji baidās un pieraduši būt tikai par sevi atbildīgi. Arī materiālā situācija daudz ko nosaka, Latvijā tā nav tik laba.
Mūsu laukos aizvien mazāk paliek gados jaunu cilvēku. Kādi bija tavi vērojumi Holandē? – Biju divās puķkopības saimniecībās. Viena nodarbojas ar sīpolpuķu, otra – ar rožu audzēšanu. Nevaru spriest, vai tas ir tipiski, bet abuviet vecāku iesākto turpina dēli. Biju pārsteigta, ka 19 gadu vecu puisi tā var interesēt rožu audzēšana. Viņam šis darbs ir sirdslieta. Jauneklis jau ir izsapņojis, kā siltumnīcu platību palielināt līdz 20 hektāriem. Pašlaik ir desmit hektāru. Abas saimniecības dēli no vecākiem nevis mantos, bet pirks. Jā gan, pirks!
Latvijā par lauksaimniecības nākotni visvairāk uztraucas mazo saimniecību vadītāji.
– Holandē vērojama bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšana. Zeme šeit ir tik intensīvi izmantota, ka pat nepieciešams īpaši attīrīt, lai iegūtu bioloģiski tīru produkciju. Mūsu iespējas šajā virzienā ir daudz plašākas. Taču ne visiem lauksaimniecība ir pamatdarbs, un mazās saimniecības mēdz pievērsties kaut kam ļoti interesantam. Apmeklējām tādu sētu, kur kempings izveidots paze- mē.
***
Daiga Jumburga
LLU Ekonomikas fakultātes maģistrantūrā apgūst uzņēmējdarbības un vadības programmu;
ieguvusi bakalaura grādu grāmatvedībā un finansēs pēc četru gadu studijām LLU;
gadu mācījusies Drontenas profesionālajā lauksaimniecības universitātē Holandē, ieguvusi inženiera bakalaura grādu;
1997. gadā absolvējusi Pilsrundāles vidusskolu.
