Nereti lasītāji savās vēstulēs redakcijai lūdz skaidrojumus dažādām dzīves situācijām. Par mantojuma lietām neskaidrības ir arī kādai baušķeniecei.
Nereti lasītāji savās vēstulēs redakcijai lūdz skaidrojumus dažādām dzīves situācijām.
Par mantojuma lietām neskaidrības ir arī kādai baušķeniecei. Iepazinusies ar vēstules saturu, Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne atzina, ka pēc vēstulē sniegtās informācijas ir grūti pilnībā izprast rakstītājas problēmu. Tiesnese iesaka iedzīvotājiem meklēt juristu padomus, situāciju izskaidrojot sarunā, ņemot līdzi arī iespējamos dokumentus.
«Savam nu jau nelaiķa vīram biju otrā sieva,» vēstulē redakcijai raksta kāda lasītāja. «Vīram bija māja. Ar Tiesas lēmumu 1983. gadā izmaksājām pirmajai sievai 6000 rubļu jeb pusi īpašuma kompensācijas. No pirmās laulības ir arī meita. Pēc vīra nāves meitai piešķīra pusi no visa mantojuma. Vai man kā otrajai sievai nav tiesību uz kādu īpašuma neaizskaramu daļu? Vai tas, ko kopīgi iegādājāmies, neko nenozīmē, īpašumu dalot. Viss ģimenes īpašums bija uz vīra vārda.»
Ja nevar vienoties, jāvēršas tiesā
Vēstuli komentē Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne.
– Pēc vīra nāves atklājās mantojums uz viņa mantu. Mantot varēja bērni un laulātā. No lasītājas jautājuma saprotams, ka tā varēja būt meita no pirmās laulības un laulātā (otrā sieva). Šajā gadījumā katra no viņām saņemtu pusi domājamo daļu no mantojuma. No jautājuma var secināt, ka Tiesa apstiprinājusi mirušā meitu un mirušā laulāto mantojuma tiesībās katru uz pusi domājamo daļu no mantojuma. Acīmredzot pašlaik ir strīds par to, kā reāli mirušā īpašumu sadalīt. Mantojumu dalīt var, savstarpēji vienojoties. Ja vienošanos panākt nav iespējams, tad jāvēršas ar prasību Tiesā. Juridisku palīdzību var saņemt pie zvērinātiem advokātiem.
