Baltijas vides forumā no 22. līdz 24. janvārim piedalījās Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vadītājs Ēriks Klīvs un rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis.
Baltijas vides forumā (BVF) no 22. līdz 24. janvārim piedalījās Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vadītājs Ēriks Klīvs un rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis.
Noteiktas īpašas teritorijas
Forums, kas sākās Salacgrīvā un turpinājās Biržos (Lietuva), bija veltīts pierobežu un pārrobežu vides aizsargājamo teritoriju izveidei. Šo projektu kopīgi realizē Latvija, Lietuva un Igaunija.
Līdzīgā forumā 2000. gadā jau tika akceptēta starpvalstu vienošanās par īpaši aizsargājamām teritorijām, noteiktas to četras kategorijas un apakšgrupas. Ēriks Klīvs informēja, ka pirmajā apspriedē dalībnieki tika lūgti apkopot pilnīgāku informāciju par situāciju pierobežas zonās un problēmām to apsaimniekošanā, aizsardzības nodrošināšanā un informācijas apmaiņā.
Latvijā pavisam ir noteikts vairāk nekā desmit pierobežas teritoriju, kuru aizsardzībā apvienojušies triju Baltijas valstu vides speciālisti. No tām Bauskas un Aizkraukles rajonā atrodas Skaistkalnes, Stelpes un Kurmenes karsta kriteņu teritorija, kas turpinās Lietuvā, Biržu rajonā.
Par šķērsli kļūst robeža
BVF Latvijas un Lietuvas speciālisti klasificēja un analizēja pārrobežu vides projekta aktuālākās problēmas. Ēriks Klīvs uzsvēra, ka šķēršļu ir daudz vairāk nekā līdzīgiem Latvijas un Igaunijas projektiem, jo robežu šķērsošanas jautājumi ar ziemeļu kaimiņzemi esot sakārtoti. Šim faktoram ir ļoti svarīga nozīme vides aizsardzības projektu īstenošanā.
Latvijas un Lietuvas speciālisti ir vienisprātis, ka Skaistkalnes robežpārejas punkta šķērsošanas pašreizējie noteikumi neveicina tūrisma attīstību. Ēriks Klīvs minēja tipisku piemēru. Lai aplūkotu Latvijas teritorijā esošo karsta kriteņu zonu, tūristu autobusiem no Lietuvas un citām Eiropas valstīm esot jābrauc caur Grenctāli, metot lokus vairāku desmitu kilometru garumā. Robežas šķērsošana Skaistkalnē tūristu autobusiem pagaidām nav paredzēta.
Par nepietiekamu tika atzīta arī informācijas apmaiņa starp Latvijas un Lietuvas vides speciālistiem. Pirms četriem gadiem parakstītais līgums par vides informācijas apmaiņu esot sastādīts ļoti pavirši, secināja diskusijas dalībnieki. Ziņu operatīvai pārraidei ir izšķiroša nozīme, saskaņojot būvdarbus robežu tuvumā vai hidroelektrostaciju celtniecību uz robežupēm, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus aizsargājamo teritoriju tuvumā. Arī malumedību un neatļautas zvejas novēršanā pierobežā nav izveidots divpusējs, efektīvs sadarbības modelis.
Izsaka vērtīgus priekšlikumus
Vides aizsardzības problēmu aktualizēšanā un tūrisma veicināšanā būtu nepieciešams iesaistīt Latvijas un Lietuvas nevalstiskās organizācijas. Pašlaik to darbība nav jūtama. Protams, vērojami arī izņēmumi. Nodibināta nevalstiska organizācija «Skaistkalne», lai sekmētu Iecavas upes augšteces aizsardzības projekta realizāciju.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis vērsa uzmanību uz faktu, ka īpaši aizsargājamām vides teritorijām Bauskas rajonā esot nepieciešama nopietna zinātniska izpēte. Karsta kriteņu zonā to veicot vienīgi Ēriks Klīvs, lai gan procesā vajadzētu iesaistīt daudz vairāk speciālistu.
Priekšsēdētāja vietnieks atgādināja, ka notikušas vairākas sarunas par robežas šķērsošanas noteikumu atvieglošanu Skaistkalnē, taču nācies uzklausīt argumentus par Skaistkalnes tilta slikto tehnisko stāvokli. Tā kā tilts 2002. gadā kapitāli atjaunots, tad citu šķēršļu robežpārejas noteikumu mainīšanai nevarot būt.
Informē par citiem projektiem
Latvijas un Lietuvas pierobežas zonā ir sākta arī citu vides aizsardzības projektu īstenošana. Viens no tiem ir Ērika Klīva izstrādātais «Lielupes augšteces aizsargājamās dabas teritorijas objekts». Par Lielupes baseina upju aizsardzību jau ir noslēgta Latvijas un Lietuvas vienošanās.
Starptautiskā programmā «Natura 2000» iesaistīto ekspertu pētījumi palīdzējuši Bauskas rajonā atklāt jaunas Eiropas nozīmes aizsargājamas teritorijas. Šajā kategorijā ietilpst Bauskas liegums, kas nosaka retu augu aizsardzību Lielupes palienē un krasta dolomīta atsegumus. Tajā ietverts arī Ozoldārzs Rundāles pagastā ar reti sastopamām putnu un kukaiņu sugām.
