Valsts konsolidētajā kopbudžetā 11 mēnešos bija 265,2 miljonu eiro deficīts

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos bija 14,183 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 14,449 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 265,2 miljonu eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atzīmē, ka konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos auguši par 1,289 miljardiem eiro jeb 10%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kamēr izdevumi palielinājušies par 955 miljoniem eiro jeb 7,1%.

Vienlaikus ministrijā informē, ka pērn 11 mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 599 miljonu eiro apmērā.

Pēc FM paustā, novembrī, tāpat kā oktobrī, kopbudžetā izdevumi pieauguši atlīdzībai, kas pamatā saistāms ar pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanu no šā gada 1.septembra. Palielinās arī kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām, kā arī kapitālajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu projektu īstenošanai, tuvojoties kalendārā gada beigām, kad aktīvāk tiek noslēgti investīciju projekti.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot ieņēmumus vienotajā nodokļu kontā, šogad 11 mēnešos iekasēti 11,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 977,9 miljoniem eiro jeb 9,4% vairāk nekā pērn 11 mēnešos. Taču šogad novembrī nodokļi iekasēti par 19,2 miljoniem jeb 1,8% mazāk nekā pērn novembrī. 

Ministrijā norāda, ka pozitīva dinamika darba samaksas fondā sekmē darbaspēka nodokļu ieņēmumu nemainīgi augstu pieauguma tempu.

Savukārt patēriņa nodokļi šogad novembrī nesasniedza 2022.gada novembra līmeni – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija par 69,7 miljoniem eiro jeb 19,1% mazāki nekā pērn novembrī. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar pērn novembrī iekasēto PVN par stratēģisko gāzes rezervju iegādi, skaidro FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina par ieņēmumu pieauguma tempu sabremzēšanos lielāko PVN maksātāju nozarēs – vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs cenu un pieprasījuma faktoru ietekmē. Šogad 11 mēnešos PVN iekasēti kopumā 3,5 miljardi eiro, kas ir par 332,1 miljonu eiro jeb 10,3% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumos novembrī vērojams neliels kritums, salīdzinot ar novembri pirms gada, taču 11 mēnešos akcīzes nodoklis iekasēts nedaudz virs pērnā gada līmeņa.

FM arī skaidro, ka ar uzņēmumu sadalāmās peļņas apmēra pieaugumu, tostarp lielākajos valsts uzņēmumos saistāms UIN ieņēmumu kāpums par 167,6 miljoniem eiro jeb 47,8% šogad 11 mēnešos. Lielākās šā nodokļa iemaksas vērojamas enerģētikas, mežsaimniecības, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šogad 11 mēnešos iekasēti viena miljarda eiro apmērā, kas ir par 209,4 miljoniem eiro jeb 26,3% vairāk nekā gadu iepriekš, ko pamatā veicināja gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. 

Tostarp AS “Latvenergo” šogad maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet novembrī “Latvenergo” papildus izmaksāja 18,5 miljonus eiro elektroenerģijas sadales tarifu samazinājuma kompensācijām. Savukārt AS “Latvijas valsts meži” šogad jūnijā dividendēs izmaksāja 162,5 miljonus eiro, kas ir par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn. 

Valsts nodevās šogad 11 mēnešos iekasēts par 43 miljoniem eiro jeb 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 39 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā pirms gada. Savukārt procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem šogad 11 mēnešos pieauguši par 59,8 miljoniem eiro, kas saistāms ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai, kā rezultātā  no 2022.gada 21.jūlija tika veikta procentu likmju vairākkārtēja paaugstināšana.

Tāpat FM informē, ka, izdevumu apjomam turpinot kāpt gan valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldību budžetā, pārpalikums šajos budžeta līmeņos strauji samazinās. 

Savukārt valsts pamatbudžetā 2023.gada 11 mēnešos bija deficīts 572,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 667,5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā un pamatā skaidrojams ar pagājušajā gadā veiktajiem izdevumiem stratēģisko gāzes rezervju nodrošināšanai 430,4 miljonu eiro apmērā, kā arī ar būtiski zemākiem valdības tēriņiem šogad Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai, norāda ministrijā. 

Vienlaikus FM prognozē izdevumu pieaugumu arī šā gada izskaņā, kas 2023.gadā rezultēsies ar kopbudžeta deficītu 1,3 miljardu eiro apmērā.

Lielākais izdevumu kāpums kopbudžetā šogad 11 mēnešos bija atlīdzībai, ko veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 500 eiro līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra, gan lielāki izdevumi pedagogu atalgojumam. Šā gada 11 mēnešos tie bija 3,1 miljards eiro, kas ir par 422,1 miljonu eiro jeb 15,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 2023.gada 11 mēnešos bija 4,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 306,8 miljoniem eiro jeb 7,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. 

Valsts pamatbudžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šogad sarukuši par 104,1 miljonu eiro jeb 15,1% un bija 585,7 miljoni eiro, kas saistāms ar būtiski mazākiem tēriņiem atbalstam šogad, pērn izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma. Tikmēr valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem bija 3,6 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 382,7 miljoniem eiro jeb 11,8%. 

Ņemot vērā pērn veikto straujo indeksāciju, izdevumi vecuma pensijām sasniedza 2,6 miljardus eiro, pieaugot par 334,1 miljonu eiro jeb 14,9%. Līdzīgs pieauguma temps bija izdevumiem invaliditātes pensijām, kur vērojams kāpums par 32,5 miljoniem eiro jeb 15,4%, kopējiem izdevumiem sasniedzot 243,8 miljonus eiro. Būtiski samazinoties slimības pabalstu saņēmēju skaitam, par 27,2 miljoniem eiro jeb 8,2% sarukuši izdevumi slimības pabalstiem, veidojot 303,4 miljonus eiro, informē ministrijā. 

Vienlaikus FM norāda, ka, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu jeb periodu pirms pandēmijas, slimības pabalstu saņēmēju skaits šogad 11 mēnešos joprojām ir par 21% augstāks.

Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem šogad 11 mēnešos bija 142,7 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 11,3 miljoniem eiro jeb 8,6%, kur pabalsta saņēmēju skaita kritumu par 7,9% kompensēja par 54,1% lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. 

Pieauguši arī pašvaldību sociāla rakstura maksājumi – tie šogad 11 mēnešos veidoja 203,4 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielāki izdevumi bijuši mājokļa pabalstiem, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem, vairāk tērēts samaksai par pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem, tostarp par sociālo aprūpi mājās un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.

Savukārt būtiski labāka ES fondu finansējuma izmantošana šogad atspoguļojas kopbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu pieaugumā, norāda FM, piebilstot, ka šogad 11 mēnešos, noslēdzoties 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektiem, ir apgūti 94% no budžetā plānotā izdevumu apjoma.

Ministrijā norāda, ka šogad 11 mēnešos Atveseļošanas fonda projektiem izdoti 149,8 miljoni eiro. “Rail Baltica” izdevumi šogad no valsts pamatbudžeta pieauguši vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn 11 mēnešos, sasniedzot 130,4 miljonus eiro. “Kopumā sagaidāms, ka šogad izdevumu apjoms šim projektam pārsniegs 150 miljonus eiro un turpinās pieaugt arī turpmākajos gados,” piebilst FM pārstāvji. 

Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šogad 11 mēnešos bija 3,4 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 285,3 miljoniem eiro jeb 9,2% salīdzinājumā ar 11 mēnešiem pērn. Tas skaidrojams ar būtiski lielākiem valsts pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par 249,9 miljoniem eiro jeb 42,1% lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.

Kopbudžeta kapitālajiem izdevumiem šogad 11 mēnešos vērojams kāpums par 124,3 miljoniem eiro jeb 12,9%, sasniedzot 1,1 miljardu eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām)  bija 624,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 150,5 miljoniem eiro jeb 31,8% vairāk nekā pērn 11 mēnešos. 

Ministrijā norāda, ka 94,3 miljonus eiro no pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpuma veidoja izdevumu pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tostarp būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 80,3 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī izglītības un veselības nozarēs izlietots par 6,8 miljoniem eiro lielāks investīciju apmērs, pamatā datortehnikas, sakaru un transporta līdzekļu iegādei. Pārējo pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja šogad janvārī novirzītie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai novirzītie 56,7 miljoni eiro un par 58,3 miljoniem eiro vairāk izlietojot kapitālā remonta, rekonstrukcijas un būvniecības projektiem, kā arī transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros.

Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šogad 11 mēnešos saruka par 217,5 miljoniem eiro jeb 10,9%, kas skaidrojams ar nozīmīgiem tēriņiem pamatbudžetā pērnā gada septembrī un oktobrī gāzes rezervju iegādei. Taču pašvaldību budžetā cenu kāpuma ietekmē izdevumi precēm un pakalpojumiem turpināja pieaugt un šogad 11 mēnešos bija 725,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 100,7 miljoniem eiro jeb 16,1% vairāk nekā 2022.gada 11 mēnešos. Pašvaldībās vairāk tērēts par elektroenerģiju, kurināmo, ēdināšanu, kā arī par nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanu.

Ministrijā norāda, ka šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, augstu budžeta izdevumu līmeni turpina noteikt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi, galvenokārt, saistībā ar energoresursu cenu kāpumu, Covid-19 vakcīnu iegādi un noslēdzot investīciju projektus, kā arī atbalstam Ukrainas iedzīvotājiem. Atbilstoši FM novērtējumam šie izdevumi veido 1,6% ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, attiecīgi vispārējās valdības budžeta deficīts 2023.gadā sasniegs 2,7% no IKP.

Ilustratīvs attēls no pixabay.com