Tas notika pirms trim gadiem un deviņiem mēnešiem. Jau divus gadus man bija savs puisis, draugs, bet sirdī kvēloja kāds sapnis.
Tas notika pirms trim gadiem un deviņiem mēnešiem. Jau divus gadus man bija savs puisis, draugs, bet sirdī kvēloja kāds sapnis. Šķitīs jocīgi, bet man patika arī viņa draugs.
Tolaik vēl mācījos skolā, draugs strādāja, bet mans sapņu elks bija paralēlklases skolēns. Katru dienu viņu redzēju, bet mēs pat nesarunājāmies. Abi dzīvojām diezgan tālu no skolas un katru dienu uz stundām braucām ar autobusu. 9. klases pēdējā zvana dienā, izkāpjot no autobusa, saņēmos viņu uzrunāt, sakot, lai pagaida, līdz mājām krietns gabals.
Pēc tam arvien biežāk bijām kopā. Reizēm sastapāmies, lai brauktu uz konsultācijām, bet devāmies uz upes malu, sauļojāmies, peldējāmies un kļuvām arvien tuvāki. Pirms viena no eksāmeniem viņš man uzdāvināja mazu ziedu pušķīti. Tas bija tik mīļi.
Mūsu draudzība pārauga mīlestībā, kaislībā. Vajadzēja izlemt, ar kuru palikt kopā. Pieņēmu lēmumu, ko priekšā teica mana sirds. Izvēlējos savu skolas draugu, un esam kopā joprojām. 2002. gada 24. decembrī, kad zemi klāja saulē mirdzošs sniegs, dāvinājām viens otram gredzenu un sadevām rokas kopīgai dzīvei.
Janvāra sākumā uzzināju, ka esmu laimējusi divas biļetes uz «Stomp» koncertu un nakti viesnīcā «Park Hotel Rīdzene». Tas bija kā medusmēnesis trīs dienu garumā.
Mums abiem zīmīgs ir 24. datums. Tā ir mūsu iepazīšanās diena, Jāņi, mana vārdadiena, mūsu kāzu diena un Ziemsvētku vakars.
Kristīne un Ziedonis
