Zemgales attīstības aģentūras sabiedriskā transporta un ceļu attīstības darba apakšgrupas sanāksme pagājušās nedēļas nogalē notika Vecumnieku pagastā.
Zemgales attīstības aģentūras sabiedriskā transporta un ceļu attīstības darba apakšgrupas sanāksme pagājušās nedēļas nogalē notika Vecumnieku pagastā.
Katram reģionam – noteikta summa
Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) tehniskās pārvaldes Ceļu seguma saglabāšanas sistēmas daļas vadītājs I. Teibe darba grupu informēja par lauku ceļu attīstības programmu no 2005. līdz 2007. gadam. Lauku ceļu attīstības veicināšanai no divām pasaules bankām tiks ņemts 50 miljonu latu kredīts, kurš jāizlieto četros gados. Ik gadu katrs Latvijas reģions no šī kredīta saņems noteiktu summu, kas būs jāapgūst paredzētā laikā. Pēc pašreizējās informācijas, 23,3 procenti melnā seguma ceļu ir ļoti nekvalitatīvi, slikti ir arī 29 procenti gruntsseguma ceļu, valsts ceļa zīmju atjaunošanai ik gadu tērē pusmiljonu latu.
I. Teibe izteica bažas, ka apjomīgā kredīta apgūšanai varētu trūkt projektēšanas darbu speciālistu, tas kavēs līdzekļu izlietošanu laikā.
Ar šo kredītu vien nepietiks
«Diemžēl arī ar šo apjomīgo kredītu nepietiek. No Valsts autoceļu fonda tad atbrīvosies līdzekļi, kurus varēs ieguldīt, lai salabotu tikai 150 kilometru gruntsceļa vai atjaunotu desmit kilometru tranzītielu pilsētās,» «Bauskas Dzīvei» sacīja darba grupas dalībnieks, Bauskas pilsētas Domes attīstības un plānošanas nodaļas galvenais speciālists Laimonis Vaļēvičs.
«Domāju, ka darba grupā apspriestā Lauku ceļu programma īsti neatbilst tās nosaukumam, jo lielāku uzmanību paredzēts veltīt asfalta brauktuvju uzturēšanai. Lauku ceļiem līdzekļu nepietiks. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka ļoti slikti mūsu rajonā, domāju, arī citviet, ir grantsceļi, tie nav atjaunoti divdesmit gadu. Izveidojušās milzīgas smilšu bedres, kas ik gadu kļūst arvien dziļākas. Sen nav tīrīta neviena caurteka, nav rakti grāvji. Pagaidām valsts programmā vairāk tiek domāts par tūrisma maršrutu attīstību. Tas, protams, ir labi, bet ne vienmēr tieši šie ceļi ir paši noslogotākie un lauku iedzīvotājam vajadzīgākie,» skaidroja darba grupas dalībnieks, LAD Bauskas nodaļas vadītājs Ivars Kalniņš.
Visu viena uzņēmuma rokās
«Sanāksmē tika pārrunāts jautājums par komplekso izsoli ceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai, atbilstoši likumam «Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām». Būtu lietderīgi, ja visus ceļu uzturēšanas darbus veiktu viens uzņēmums. Pašlaik krūmu ciršanu, bedrīšu labošanu, sniega tīrīšanu veic dažādi uzņēmumi, kas tiesības to veikšanai ieguvuši atsevišķās izsolēs,» skaidroja Bauskas rajona Padomes attīstības un plānošanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Ķēniņš.
