Lietuvas iedzīvotāji Latvijā ieradušies lielākoties darba meklējumos, liecina vēstures dati.
Lietuvas iedzīvotāji Latvijā ieradušies lielākoties darba meklējumos, liecina vēstures dati.
Mantojumu dēļ negrib pilsonību
Pirmais lietuviešu vilnis pamanīts 19. gadsimta beigās, kad valdīja cariskā impērija. Otrais – Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā – 20. gadsimta 20. un 30. gados, kad lietuvieši brauca strādāt lauku saimniecībās. Daudzu pēcnācēji joprojām dzīvo Latvijā.
Plaša lietuviešu ieplūšana Latvijā raksturīga pēc Staļina nāves, 20. gadsimta 50. gadu vidū. Atgriežoties no Sibīrijas, daudziem lietuviešiem bija liegts iebraukt dzimtenē, un tāpēc viņi izvēlējās apmešanās vietas pierobežas rajonos Latvijā.
Dažos pēdējos gados Latvijā jūtama Lietuvas biznesa ienākšana, atzīst Romualds Ražuks, pirmais lietuviešu kopienas priekšsēdētājs, Baltijas asamblejas priekšsēdētājs un vienīgais lietuvietis, kurš bijis ievēlēts Latvijas Republikas Saeimā.
Interesanti, ka pirmais, kurš 1995. gadā ieguva Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, bija lietuvietis, Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Taču pašlaik diezgan daudz Latvijā dzīvojošu šīs tautības cilvēku nav ieguvuši mūsu valsts pilsonību, atzīst Gaļina Aile, Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas speciāliste Bauskas rajonā. Viņu vidū ir cilvēki, kuriem svarīgi saglabāt Lietuvas pilsonību, kas ir būtiski, kārtojot mantojumu lietas.
Paraugs citām tautām
Kādas tautas integrēšanās citā zemē saistīta ar kultūru, tomēr var runāt arī par lietuviešu ekonomisko integrāciju Latvijā. «Tam, cik procentuāli Latvijas tirgū ir Lietuvas produktu, nav lielas nozīmes, jo svarīgāka ir psiholoģiskā uztvere, justies kā mājās,» uzskata Ernests Grabažis, Lietuvas vēstnieka Latvijā padomnieks ekonomikas jautājumos. Viņš prognozē, ka 2003. gadā Latvijā tiks uzcelti vēl trīs lielveikali «Maxima». Vairākās pilsētās sāks darbu «T Market» tīkla veikali, kuri cenu ziņā sekmīgi konkurē ar citām tirgotavām.
Lietuvieši ir paraugs, kā var dzīvot citā valstī, nezaudējot savu vēsturisko un etnisko identitāti, apzināties savu vietu sabiedrībā. «Mēs nepieprasām sev īpašas privilēģijas un uzmanību, bet cenšamies saglabāt to labāko, kas ir mūsu tautai,» saka Ēriks Klīvs, Bauskas lietuviešu kultūras biedrības priekšsēdētājs un Latvijas Lietuviešu kopienas viceprezidents.
Godā senču tradīcijas
Šogad Lietuvā notiks Dziesmu svētki, kas veltīti Lietuvas karaļa Mindauga 750 gadu kronēšanas jubilejai. Tur piedalīsies lietuviešu folkloras grupas no Latvijas, etnogrāfiskie ansambļi. Jāņos tām visām paredzēts satikties Bauskas rajonā, kas būs kā ģenerālmēģinājums, saka Ēriks Klīvs.
«Par sevi varu teikt, ka lietuviešu valodu nevis pārzinu, bet protu pat akadēmiskā līmenī, esmu vadījis zinātniskas konferences Lietuvā,» neslēpj Ēriks. Kopā ar dzīvesbiedri Danuti viņu mājās godā tiek turētas lietuviešu tradīcijas un arī ēdieni. «Danute bijusi galda klājēja plašos lietuviešu sarīkojumos. Dodoties izbraukumos ar folkloras kopu, esam cepelīnus pakojuši termosos, lai cienasts ātrāk būtu gatavs,» stāsta Ēriks Klīvs.
P. S. Izmantots arī sabiedrisko attiecību aģentūras «PR-Stils» sagatavotais materiāls.
***
Uzziņai
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka 41,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir cittautieši. To skaitā 29,1% – krievi, bet 12,6% – citu tautību pārstāvji.
***
Fakti
Lietuvas neatkarības 85. gadadiena atzīmēta nupat – šogad 16. februārī.
Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem 6,8 procenti (3597) no Bauskas rajona iedzīvotājiem ir lietuvieši. Tā ir otra lielākā nacionālā minoritāte pēc krieviem (11%).
Latvijā dzīvo vairāk nekā 32 tūkstoši lietuviešu, kas ir 1,4 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Latvijas Radio ir raidījumi lietuviešu valodā, iznāk laikraksti «Lietuviu Balsas» un «Latvijos Lietuvis».
Kauņā Vītauta Dižā universitātē desmit gadu darbojas Letonikas centrs. Latvijā izveidots Lituānistikas centrs.